Dimants: Baltijas kanāla krievu valodā veidošana patlaban atkarīga no Igaunijas.
Tas, vai vispār tiks veidots iepriekš aktīvi apspriestais vienotais Baltijas kanāls krievu valodā, patlaban ir atkarīgs no Igaunijas lēmuma, uz ko gaida Latvija un Lietuva, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Pēdējā visu triju Baltijas valstu sanāksmē, kas notika 18.jūnijā, igauņi apstiprinājuši, ka apsver domu veidot savu nacionālo kanālu krievu valodā. Šīs idejas izpētei iepriekš tikusi izveidota atsevišķa valdības komisija. Patlaban tiek gaidīti tās secinājumi, tad Igaunijas puse ziņošot, vai ir gatava sadarbībai ar pārējām valstīm, vai darbosies pati uz savu roku. Kad varētu tikt dota atbilde, Dimants nemācēja teikt.
Viņš stāstīja, ka, pēc aprēķiniem, Igaunijai veidot atsevišķu kanālu izmaksā 6,5 miljoni eiro, bet kopīgajai programmai no katras valsts būtu jāiegulda 2,5 miljoni. Dimants pauda neizpratni par šādu Igaunijas ideju maksāt vairāk. Viņš gan norādīja, ka jebkurā gadījumā Latvija sadarbosies ar kaimiņvalstīm krievvalodīgā satura tapšanā - ja arī Igaunija nolems krievu programmu veidot pati, Latvija sadarbosies ar šādu kanālu. Uz jautājumu, vai šādā gadījumā mūsu valstij būs jāveido pašai savs kanālu krievu valodā, Dimants vien norādīja, ka tad «Latvija būs izaicinājuma priekšā».
Dimants arī skaidroja, ka idejā par vienotu Baltijas kanālu krievu valodā nav paredzēts veidot jaunu juridisko personu. Savukārt 2,5 miljoni eiro no katras puses nepieciešami tieši satura ražošanai krievu valodā. Šī nauda budžetā nepieciešama papildus jau nozarei piešķirtajai.
Tādā kanālā noteikti būšot nepieciešams arī izklaides saturs, citādi tam nebūtu iespējams konkurēt ar citiem, norāda Dimants. Šādu saturu paredzēts iepirkt par salīdzinoši zemām cenām.
Kā vēstīts, kopš notikumiem Ukrainā, lai dotu alternatīvu Krievijas kanālu propagandai, jau vairākus mēnešus izskan ideja veidot vienotu Baltijas kanālu krievu valodā. Iniciatore ir Latvijas Televīzija (LTV). Šī iecere prezentēta pārstāvjiem Lietuvā un Igaunijā, kuri sākotnēji devuši konceptuālu piekrišanu. Atbalstu šai iecerei izteikušas arī Latvijas valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji.
Jau iepriekš Dimants norādīja, ka šādam projektam no valsts būtu nepieciešami papildu 2,5 miljoni eiro, kas arī tikšot prasīti nākamā gada budžetā.
