2014. gada 10. jūnijā uz Saules viens pēc otra tika novēroti divi X kategorijas uzliesmojumi, kurus pavadīja koronālās masas izvirdumi.
Lai arī sākotnēji šķita, ka Zemei šī vētra ies secen, jaunākie dati liecina, ka abu izvirdumu apvienotais mākonis Zemi daļēji varētu skart 13. jūnijā, izraisot ģeomagnētiskās vētras Zemes polārajos reģionos. Un tas vēl nav viss, jo gan vakardienas uzliesmojumu avota AR2087, gan AR2080 magnētiskie lauki ir nestabili. Tas nozīmē, ka X kategorijas uzliesmojumi var atkārtoties. Vai tas nozīmē, ka Saules aktivitātes cikla maksimums beidzot ir iestājies?
2008. un 2009. gadā Saule klusēja. Saules plankumu skaits samazinājās līdz vēturiski zemākajam līmenim un uzliesmojumi vairs netika reģistrēti. Saules aktivitātes cikla garākajam un dziļākajam minimumam attīstoties, garlaikotie Saules pētnieki brīnījās, vai Saules maksimums vispār jebkad atgriezīsies.
«Tas ir atgriezies,» pavēstīja Dens Pesnels no Godārda Kosmisko lidojumu centra. «Saules maksimums ir ieradies.»
Pesnels ir NOAA (Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas)/NASA Saules cikla prognožu paneļa vadošais speciālists, viens no Saules fiziķiem, kuri satiekas reizi pa reizei, lai prognozētu turpmāko Saules aktivitātes ciklu gaitu. Tas nav tik viegli izdarāms, kā izklausās. Lai arī teorijā šis cikls tiek aprakstīts kā 11 gadu Saules cikls, praksē tas var ilgt no 9 līdz 14 gadiem. Daži maksimumi ir spēcīgāki, daži vājāki, bet dažkārt, kā tas notika 17. gadsimtā gandrīz 70 gadu garumā, Saules aktivitātes cikls var izzust vispār.
«Saules magnētiskais lauks ir apgriezies otrādi, mēs novērojam garus koronālos caurumus, un Saules plankumu skaits ir sasniedzis maksimumu,» aktivitātes maksimuma pazīmes uzskaitīja Pesnels.
