Lielākā daļa satelītu mūsdienās nodarbojas ar maģiju - pārvērš gaismu elektrībā.
Pirms vairākiem simtiem gadu šī tehnoloģija patiešām šķistu prātam neaptverama un mistiska, taču tagad saules baterijas ir kļuvušas par pavisam ikdienišķu lietu, kas rotā ne tikai tuvāk un tālāk no Zemes riņķojošos mākslīgos pavadoņus, bet arī darbina bākas, elektriskos ganus, silda ūdeni un veic daudz citu uzdevumu tepat uz Zemes.
Atkarībā no misijas vajadzībām nepieciešamās enerģijas daudzuma mākslīgā pavadoņa saules paneļos var atrasties pat tūkstošiem atsevišķu saules bateriju.
Attēlā redzama plānā Eiropas 3G30 gallija arsenīda saules baterija jeb pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators. Šī kompānijas Azur Space Solar Power ražotā baterija ir šobrīd visefektīvākā pasaulē.
Pirms 60 gadiem aprīlī Bela laboratorijā Ņūdžersijā (ASV) tika uzstādīta pirmā saules jeb fotoelektriskā baterija. Šā jaunizgudrojuma pirmais praktiskais lietojums bija mākslīgo pavadoņu apgādāšana ar enerģiju. Jāsaka, ka arī mūsdienās saules gaismas pārvēršana enerģijā joprojām ir galvenais enerģijas ieguves veids kosmosa izpētē un apguvē.
Līdzīgi kā ar daudzām citām tehnoloģijām, arī saules baterijas no kosmosa ir atgriezušās uz Zemes, kļūstot par ikdienišķu un plaši izmantotu enerģijas ieguves veidu mūsdienās. Plānots, ka 2020. gadā 3% no kopējā pasaulei nepieciešamā enerģijas apjoma tiks saražots, izmantojot saules baterijas. Kosmosa industrijas augošās prasības ir kalpojušas par dzinuli arvien efektīvāku bateriju izstrādei. Piemēram, gallija arsenīda baterijas ir aptuveni divas reizes efektīvākas par tām, kuras var sastapt ikdienā uz māju jumtiem.
Šī gaišā nākotne būs galvenais temats šā gada septembrī paredzētajā Eiropas Fotoelektriskās saules enerģijas konferencē un izstādē, kas notiks Amsterdamā (Nīderlande). Tūkstošiem ekspertu no visas pasaules apspriedīs saules bateriju tehnoloģijas attīstības progresu uz Zemes un ārpus tās robežām.
