Latvijas likumā nav panta, kas ļautu NEPLP sodīt Krievijas retranslētos kanālus, kas pauž Krievijas propagandu, stāsta NEPLP padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. NEPLP ir aizsūtījusi ziņojumu Saeimai, lai iegūtu šādas tiesības. Viņš norāda, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības sodīt tikai apraidē esošos kanālus. Tas nozīmē, ka Latvijā reģistrētajiem medijiem un Latvijā veidotajiem mediju materiāliem ir lielāki ierobežojumi.
«Nav paredzēti nekādi sodi gadījumos, ja medijs retranslē ārvalstīs radītos sižetus.
Par apraidi ir, bet par retranslāciju nav. Ir jāiekļauj attiecīgi sodi, kā mēs rīkojamies šādos gadījumos, lai padomei būtu tiesības, pašlaik likumdevējs tādas nav devis, operatīvi pieņemt lēmumus,» norāda Ainārs Dimants.
Ir televīzijas kanāli, kas ir reģistrēti ārvalstīs, lai tos būtu grūtāk sodīt.
Tādi kanāli, kas aktīvi retranslē Krievijas propagandu, ir Krievijas kanāli NTV un "RTR Rossija". RTR ir reģistrēts Zviedrijā, Stokholmā, bet NTV Lielbritānijā, Londonā. Dimants stāsta, ka šie kanāli netiek rādīti valstīs, kur tie ir reģistrēti. To mērķis ir tieši informēt Baltijas valstu iedzīvotājus. NEPLP ir grūtāk ierobežot šo kanālus, jo par kanālu nelikumīgām darbībām atbild valstis, kur tie ir reģistrēti.
Ir ļoti grūti pierādīt, ka retranslētajos Krievijas kanālos tiek pausta propaganda, apgalvo Dimants. Turklāt Latvijā reģistrētais "Pirmais Baltijas kanāls" retranslē citu, Krievijas televīzijas kanālu radītos sižetus.
Propagandu rada un pauž arī Latvija.
NEPLP galvenais pārstāvis uzskata, ka propagandu rada un pārraida ne tikai Krievija, bet arī citas valstis, tai skaitā arī Latvija. Retranslētu propagandu nedrīkst ar varu apspiest. Tātad kanāla pilnīga bloķēšana nav pareizs veids, kā pārtraukt propagandas retranslēšanu. Viņaprāt, Latvijā esot daudzi mediji, kas savos materiālos sagroza informāciju. Tas nav arguments, lai tos sodītu.
Likums liedz NEPLP operatīvi strādāt.
Dimants stāsta, ka Latvijas likumos esot uzsvars, ka retranslēto programmu darbību nedrīkst ierobežot. Esot izņēmumi, bet neesot noskaidrots, ko nozīmē likumā rakstītais par retranslēto programmu ierobežošanu. Viņaprāt, tā esot liela problēma. To NEPLP esot konstatējis pērn, kad Lietuvā "Pirmais Baltijas kanāls" noliedza Lietuvas brīvības cīņas 1990. un 1991. gadā. Vadītājs uzsver, ka NEPLP padomei jābūt operatīvākai lēmumu pieņemšanā, it īpaši kara situācijās. Šobrīd, lai pieņemtu administratīvo procesu lēmumus, termiņš esot divi mēneši.
Vakar NEPLP ar Saeimas komisiju esot vienojušies par darba grupas izveidi. «Darba grupā mēs strādāsim pie risinājumiem, pie administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, jo tas ir tas, kā mēs pieņemam lēmumus par sodīšanu, pārkāpumu konstatēšanu utt. Tomēr katru mūsu lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpēc nav tā, ka mēs piespiedīsim pogu un visi mūs klausīs.
Tad visi kabeļoperatori būs tiesā, un mēs tās zaudēsim,» uzsver padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Sabiedrības sašķeltību varētu labot sabiedrisko mediju stiprināšana.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs piekrīt, ka Krievijas propaganda šķeļ Latvijas iedzīvotājus. To varot labot sabiedrisko mediju stiprināšana.
«Propagandu parasti nevar neitralizēt, vienkārši atslēdzot. Propagandu var neitralizēt ar alternatīvu informāciju,» atzīst Dimants.
Dimants uzskata, ka NEPLP ir jābūt iespējai operatīvi reaģēt uz citu valstu propagandām, kur Latvija ir iesaistīta ģeopolitiski mūsu iedzīvotāju sastāva dēļ. «Ja Krievijas virspavēlnieks dos pavēli iebrukt Ukrainā, kas vēl nav noticis, tādā situācijā mums vajadzētu būt operatīvām iespējām kanālu retranslāciju pārtraukt,» norāda Dimants.
Ainārs Dimants norāda: ja viņa amatā stātos kāds cits profesionālis, tas nespētu rīkoties vēl operatīvāk. Viņaprāt, NEPLP nav izpildvara un tiek strādāts ar pilnu atdevi.
Saeimas Cilvēktiesību komisija aicina NEPLP Krievijas propagandu izņemt no apraides.
Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece norāda, ka NEPLP ir jāizpilda mājasdarbs jeb operatīvi jāveic jauni risinājumi, uz ko ir aicinājusi Cilvēktiesību komisija.
«Jāsāk ar prokremlisko kanālu izņemšanu no programmu piedāvājuma "Lattelecom",
kura kontrolpakete (51% kapitāla daļu) pieder Latvijas valstij,» apgalvo Saeimas cilvēktiesību komisijas vadītāja.
Viņa uzskata, ka Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir jāizstrādā grozījumu projekts Elektrisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Papildus jāpiedāvā jauns televīzijas pamatpiedāvājums.
«Uzskatu, ka TV pamata paketē propagandai nav vietas un to, iespējams, varētu piedāvāt vienīgi dārgākajās TV paketēs kopā ar specializētajiem TV kanāliem,» norāda Mūrniece.
Saeimas Cilvēktiesību komisija nav līdz galam pārliecināta par Aināra Dimanta spēju panākt izmaiņas televīzijas apraidē.
Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja apgalvo, ka NEPLP padomes priekšsēdētājam ir jāizpilda savs mājasdarbs.
«Komisijas sēdē īpaši esmu uzrunājusi Dimanta kungu un lūgusi neignorēt aicinājumus pašam personiski iesaistīties risinājumu meklēšanā un izstrādāšanā. Vai NEPLP priekšsēdētājs spēs tikt galā ar darba organizāciju, laiks rādīs,» uzsver Mūrniece.
Latvijā nav mediju politikas.
Ināra Mūrniece skaidro, ka Latvijā nav veidota mediju politika. Tas varētu būt iemesls, kāpēc, iespējams, Latvijas mediju nozares ekspertiem pietrūkst zināšanu, kā atrisināt jautājumus sarežģītās situācijās.
«Ja cilvēks 20 gadus no rītiem nav izpildījis palēcienu uz vietas, tad balets nesanāk. Bet risinājumi ir nepieciešami jau tagad. Līdz ar to esmu uzrunājusi premjerministri Straujumas kundzi, lai būtu iespēja piesaistīt kādu ārvalstu ekspertu, kas pārzinātu mūsu reģiona situāciju un varētu palīdzēt NEPLP risinājumu izstrādāšanā,» stāsta Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja.
Viņa norāda, ka ir runājusi ar Latvijas premjerministri Laimdotu Straujumu par Mediju nodaļas veidošanu Kultūras ministrijā. Latvija esot vienīgā valsts ne tikai Eiropas Savienības telpā, bet arī Eiropas Ekonomiskajā zonā, kur izpildvarā nav atbildīgās institūcijas mediju jautājumos. Viņasprāt, sekas jau redzamas šobrīd: vāja Latvijas mediju telpa, kur ir pārāk liela ārvalstu mediju, t. sk. Krievijas ietekme.
Kamēr NEPLP plāno un prāto, kā risināt problēmu, lai vājinātu ārvalstu propagandas ietekmi Latvijā, propaganda plaukst un zeļ daudzos Krievijas televīzijas kanālos, kas automātiski Latvijā ir pieejami visu televīzijas retranslētāju pamata pakās.
