Deputāti NEPLP pārmet bezatbildību, rosina mainīt padomes locekļus.
Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.
Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.
Opozīcijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) debatēs norādīja, ka NEPLP darbs pašlaik līdzinās tautā populāras dziesmas vārdiem «Vai jūs zināt, kas ir dimants - saulīt' lielā gabalā.» Viņš norādīja, ka NEPLP tika iecelti cilvēki pēc «pagaldē sačubināta [politiķes Sarmītes] Ēlertes (V) saraksta, un te nu mēs redzam, es atvainojos, kāds ir rezultāts».
Ņemot vērā, ka Saeima ir NEPLP darba devējs,
jādomā, ka varbūt šo padomi vajadzētu nomainīt, lai «būtu normāla strādājoša padome, nevis kaut kādi «blatņiki», kas sarunāti aizkulisēs,» akcentēja Seržants.
Kā ziņots, iespējams, ka no nākamā gada 1.janvāra bezmaksas televīzijas apraidē paliks divi sabiedriskās televīzijas kanāli - LTV1 un LTV7 -, taču kopumā bezmaksas televīzijas programmu tīklā ir piecas vietas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Tādēļ ar šodien konceptuāli atbalstītajiem likuma grozījumiem paredzēts noteikt pienākumu NEPLP rīkot konkursu saistībā ar sabiedrisko pasūtījumu uz pārējām trim brīvajām televīzijas programmu vietām.
Likumprojekts paredz, ka NEPLP līgumus par sabiedriskā pasūtījuma izpildi ar konkursa uzvarētājiem varēs slēgt uz laiku līdz trim gadiem, ik pēc gada izvērtējot sabiedriskā pasūtījuma raidījumu kvalitāti.
Šādā veidā tiks veicināta elektronisko plašsaziņas līdzekļu interese izplatīt galalietotājiem bez maksas uztveramas televīzijas programmas, papildus gūstot finansējumu, norāda likumprojekta autori.
Tāpat likumprojekts paredz grozīt obligātās retranslācijas jeb tā dēvētā «must carry» principa piemērošanu. Komerctelevīzija, kuras programmas tiks retranslētas kabeļtelevīzijā, nevarēs iekasēt maksu no retranslējošā operatora par to programmas daļu, kas veidota sabiedriskā pasūtījuma gaitā.
Saeima atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam, un otrajā lasījumā to paredzēts skatīt 21.novembrī.
