NEPLP 2012.gada martā un aprīlī pārskatīja "Koncepcijas par jauna Latvijas Sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" (turpmāk – Koncepcija) saturu un papildināja Koncepciju, lai tā dotu pietiekami dziļu Eiropas sabiedrisko mediju, Latvijas informācijas vides un VSIA “Latvijas Radio” un VSIA “Latvijas Televīzija” analīzi un tādējādi nodrošinātu pamatu lēmumu pieņemšanai par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību Latvijā. Koncepcijas pilnveidošanā bija iesaistīti NEPLP pieaicinātie mediju eksperti Inta Brikše, Anda Rožukalne, Jānis Juzefovičs, Ilze Straustiņa, Jānis Domburs, Arnis Krauze, LTV un LR vadība.
Lēmumu pieņemšanā par sabiedrisko mediju attīstību un jauna sabiedriskā medija izveidi NEPLP uzskatīja,ka būtiski ir orientēties uz sabiedrību un nacionālajām interesēm informācijas vides attīstībā un ilgtspējībā. Pieņemot lēmumu par Koncepciju, NEPLP analizēja ne tikai par sabiedriskā medija attīstību pašreizējā Latvijas mediju situācijā, bet arī to, kā varētu attīstīties Latvijas nacionālā informācijas un kultūras vide kopumā. Šobrīd Latvijā mediji kopumā ir ekonomiskās krīzes novājināti, cilvēku mediju lietošanas paradumu maiņa ir radījusi neatgriezeniskas izmaiņas. Šīs problēmas jo smagākas dara tas, ka Latvijā kopumā trūkst mediju atbildīguma un atbildības tradīcijas, tāpēc liela daļa sabiedrības nevar novērtēt sabiedrisko mediju nozīmību un funkcijas un tāpēc nav arī gatava uzņemties atbildību par to darbību.
Pašreizējās auditorijas, kuras sasniedz sabiedriskie mediji, ir vērtējamas kā kritiski nepietiekamas sabiedrības integrācijai un konsolidācijai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedrības attīstību. Tāpēc NEPLP uzskata, ka uzstādījumam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt augstam – tiem ir jāaptver visi Latvijas iedzīvotāji, turklāt – nevis teritoriāli, bet orientējoties uz sabiedrības daudzveidību un nodrošinot sava satura pieejamību gan tradicionālajos, gan jaunajos kanālos. Jauno kanālu izmantojumā tieši sabiedriskajiem medijiem vajadzētu būt inovatoriem, radot jaunus formātus un žanrus, sekmējot dialogu ar sabiedrību un kvalitatīvu diskusiju telpu sabiedrībā.
Koncepcija piedāvā Latvijai jaunus priekšlikumus sabiedriskā medija attīstībai:
1. sabiedriskā labuma pieejas ieviešanu un orientāciju uz sabiedriskā labuma testu, ko veido sabiedriskā labuma izvērtējums (Public Value Assessment) un tirgus ietekmes izvērtējumu (Market Impact Assessment). Šo jautājumu izstrādi paredzēts turpināt, lai izveidotu konkrētu metodoloģiju;
2. sabiedriskā medija pastāvēšanas mērķus: (1) satura izcilība un kvalitāte; (2) universāls lietošanas iespēju nodrošinājums sabiedrībai kopumā un atsevišķām grupām un indivīdiem; (3) medija darbības caurredzamība un sabiedrības līdzdalība tā pārvaldē un uzraudzībā un satura attīstībā un (4) finansējuma lietderīga izmantojuma palielināšana.
NEPLP nolēma atbalstīt virzīt tālākai izskatīšanai un detalizētai modeļa analīzei Koncepcijā piedāvāto 2. iespējas risinājuma modeli, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs. Risinājuma modelis paredz, ka LTV un LR saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski un tas paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru. Vienots sabiedriskais medijs, kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju radio un TV kanālos, internetā un citos mobilajos kanālos. Medijs uzņemas atbildību par Latvijas informācijas un kultūras vides kvalitāti kopumā un ir atbildīgs par satura kvalitāti, sabiedrības aptvērumu un līdzdalību. LTV un LR saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai, kas nodrošina kontekstu sabiedrības izmaiņu, notiekošo procesu, notikumu kritiskam izvērtējumam un orientācijai uz lēmumiem, kas veicina sabiedrības ilgtspēju. Iespēja ir īstenojama pakāpeniski, sākot ar daļēju konverģenci. Administratīvo un atbalsta funkciju veikšana tiek apvienota. LR un LTV programmu zīmoli tiek saglabāti. Tiek nostiprināts programmu autonomais statuss gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā un vienlaikus – medija redakcionālās vadības koleģiālais princips. Redakcijas tiek apvienotas tikai, ciktāl netiek ierobežota redakcionālā daudzveidība un tiek veicināta radošā darbība, ieskaitot ziņu dienestus. Iespējama sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņa no kapitālsabiedrības uz atvasinātu publisko tiesību personu (viena juridiskā persona), kas nozīmētu sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tiek veidota vienota atbalsta infrastruktūra, ieskaitot ēkas.
NEPLP savu iespējas modeli balstīja sekojošā pamatojumā:
Mūsdienu sabiedrības vajadzībām atbilstoša sabiedrisko mediju telpas izveide, kas veidota atbilstoši sabiedriskā labuma idejai un tās ilgtspēja ir viens no pamatnoteikumiem demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un attīstībai. Sabiedriskajam medijam, lai pildītu tā pamatuzdevumus, ir jābūt noteiktiem un izmērāmiem sasniedzamiem mērķiem, definētiem darbības kvalitātes kritērijiem, nodrošinātai finanšu un redakcionālajai neatkarībai, lai tas stratēģiski varētu kalpot sabiedrības interesēm un vajadzībām, tiecoties sasniegt tai vajadzīgos rezultātus, lai publisko resursu izlietojums palielinātu konkrētās sabiedrības vērtību.
Mediju konverģenci mūsdienās nosaka pašu mediju dziļās un daudzveidīgās izmaiņas, un Eiropā kopumā pēdējos gados arvien straujāk un noteiktāk mainās izpratne par sabiedriskajiem medijiem no tradicionālās izpratnes par apraidi uz mediatizāciju sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu jomā - mediji pārorientējas uz darbību digitālās platformās, kurās mainās izpratne par plašsaziņas līdzekļu efektivitāti, kas saistījās ar lielas, izkliedētas un neviendabīgas auditorijas sasniegšanu vienā un tajā pašā laikā.
Universālas lietošanas iespējas – jebkuru saturu iegūt jebkurā laikā un vietā un sazināties ar citiem cilvēkiem, dod iespējas mediju funkcijas realizēt jaunos veidos – ir tās, kas nosaka arī mūsdienu sabiedrisko mediju attīstību.
Jauna vienota sabiedriskā medija izveide Latvijā būtu adekvāta iekļaušanās Eiropā notiekošajos procesos. Lai to varētu realizēt jaunā medija pārvaldībā jārealizē vairāki nosacījumi: profesionāls menedžments, izcila žurnālistu, redaktoru, producentu, režisoru un citu speciālistu komanda, atbildīgums attiecībās ar auditoriju, kompetence par sabiedrības interesēm un vajadzībām, zināšanas un komunikācijas resursi, lai sekmētu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.
Izvēlētā risinājuma varianta ietekmes novērtējumam uz valsts budžetu un potenciālo investīciju aprēķinos tika izmantota pēc NEPLP pasūtījuma veiktie Ernst&Young veiktie aprēķini 2011. gadā, turpmākā rīcības plānojumā paredzot veikt detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un detalizētu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012. gadā un 2013. gadā, kas noteiktu projektam realizācijai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna realizācijas posmiem. Pašreizējais aktivitāšu plāns izvēlētā modeļa realizācijai paredz detalizētu situācijas izpēti sākt 2012.gada 3.ceturksnī un realizēt plānu līdz 2018. gada decembrim.
