Vakar, 12.martā, notika Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tikšanās ar augsta līmeņa ekspertu grupas par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Eiropas Savienībā (ES) vadītāju Vairu Vīķi-Freibergu. Tikšanās laikā Vaira Vīķe–Freiberga uzaicināja Padomi piedalīties augstāk minētās ekspertu grupas izbraukuma sēdē Rīgā šī gada 17.aprīlī un aicināja pārdomāt un sagatavot ziņojumu, kas ir tie jautājumi Eiropas kontekstā, ko Latvija vēlas izcelt saistībā ar demokrātijas un plurālisma principu saglabāšanu.
Problēma, kas ir aktuāla gan Latvijas, gan visas Eiropas mērogā, ir plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrēšanās. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants iepazīstināja V.Vīķi-Freibergu ar „MTG Broadcasting AB” (MTG) darījumu ar AS „Neatkarīgie nacionālie mediji”, paužot bažas, kā saglabāt mediju piedāvājuma daudzveidību, samazinoties mediju īpašnieku daudzveidībai. „Ja runājam par nacionālajām komerctelevīzijām, kas raida latviešu valodā, runa nav pat par dominējošo stāvokli, bet gan par monopolstāvokli,” norādīja NEPLP priekšsēdētājs. „Mūsu uzdevums ir sekot līdzi, lai Konkurences padome, vērtējot telekanālu apvienošanos, skatītu arī mediju daudzveidības dimensiju, kā arī piedalīties saistošo noteikumu izstrādē, kas būs jāievēro apvienošanās dalībniekiem gadījumā, ja apvienošanās notiks,” turpināja NEPLP priekšsēdētājs.
Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums, ka daļa Eiropas informācijas telpas un demokrātiskās vērtības ir pakļautas Krievijas politiski kontrolēto elektronisko mediju iedarbībai. Īpaši aktuāla šī problēma ir Baltijas valstīm. NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska norādīja, ka tā ir tikai ideoloģijas problēma, ja Krievijā veidots kanāls nepiedalās reklāmas tirgū. Taču, ja kanāls piedalās arī reklāmas tirgū, tā ir arī problēma nacionālo telekanālu izdzīvošanai. Atbildot uz V.Vīķes-Freibergas jautājumu, kādas ir iespējas ierobežot kaimiņvalsts televīzijas programmu izplatīšanu Latvijā, Ainārs Dimants minēja EPL likumā noteikto valodas proporciju, programmu paketēšanas nosacījumus, kā arī Latvijā veidotā satura īpatsvaru programmu piedāvājumā. „Tas ir ES likumdošanas jautājums, ko varētu risināt ar ekspertu grupas palīdzību”, atzina Padomes loceklis Gints Grūbe.
Lai gan pašlaik Eiropas līmenī ir daudz pētījumu par mediju brīvības un plurālisma jautājumiem un notiek daudz aktivitāšu šajā jomā, līdz šim jautājums par Krievijas kaimiņvalstu situāciju nav aktualizēts nevienā no pēdējā laika pētījumiem, kas zināmi V.Vīķei-Freibergai un NEPLP. Vaira Vīķe-Freiberga pauda gatavību uzrunāt šo jautājumu ekspertu grupā un, iespējams, sniegt priekšlikumus Eiropas Komisijai jautājuma risināšanai - „ko iesākt Eiropas Savienības perifērijā ar Eiropas Savienības standartu ievērošanu demokrātijas funkcionēšanai”.
Runājot par sabiedrisko mediju izaicinājumiem un problēmām, Gints Grūbe pieminēja, ka sabiedriskie mediji Latvijā ir ierobežoti politiķu piešķirtās dotācijas ietvaros, jo abonentmaksas nav izdevies iedzīvināt. Pašlaik sabiedrība nav gatava maksāt par sabiedrisko mediju. Gan NEPLP, gan V.Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka jāveicina sabiedrības izpratne par sabiedrisko mediju nozīmību, lai attīstītos analītiskā un pētnieciskā žurnālistika.
ES likumdošanas kontekstā Padomes loceklis Ivars Zviedris norādīja arī uz programmu tiesību turētāju problēmu saistībā ar viņu izvirzītajiem noteikumiem, pārdodot televīziju ražoto saturu kabeļoperatoriem. Viņi ir uzņēmušies starpnieka funkciju starp televīzijām un kabeļoperatoriem. Gints Grūbe savukārt minēja Eiropas audiovizuālo darbu jēdzienu. Nosakot kvotu Eiropas audiovizuālajiem darbiem, mērķis bija panākt, ka šo darbu īpatsvars televīziju programmās pieaugtu. Tomēr mērķis netiek sasniegts, jo televīzijas pārāk plaši interpretē Eiropas audiovizuālo darbu jēdzienu.
