Valdība, aicinot pārdalīt esošo sabiedrisko mediju budžetu arī komerciālajām televīzijām, atbildību par esošo situāciju centās novelt, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izmantojot kā grēkāzi, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Kleckins uzsver, ka, ierosinot pārdalīt sabiedrisko mediju budžetu, valdība kārtējo reizi mēģina noņemt no sevis atbildību par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma nepildīšanu.
«Priekš kam valstī ir likumi un budžets? Lai valdība sākumā uzņemas atbildību par budžeta iedalīšanu, kāda paredzēta likumā. Valdība padomi izmanto kā grēkāzi un nedod iespēju strādāt, piešķirot atbilstošu finansējumu. Viņi labi zina, ka divas līdz trīs ceturtdaļas sabiedrisko mediju finansējuma tiek izlietoti obligātajos maksājumos un tikai viena septītā daļa paliek satura radīšanai. Valdība atkal nav ņēmusi vērā padomes vēstules un pat neuzskatīja par vajadzīgu mūs uzaicināt uz sēdi, lai varētu pārrunāt neskaidros jautājumus,» atzīmē padomes priekšsēdētājs.
Viņš atzina, ka, ja būtu iespēja, sabiedriskajiem medijiem tiktu piešķirts nepieciešamais finansējums, padome būtu gatava to pārdalīt, lai piešķirtu līdzekļus no sabiedriskā pasūtījuma arī komerctelevīzijām.
«Ja redzētu iespēju, sen jau būtu iedalījuši naudu arī komerctelevīzijām. Valdība laikam domā, ka padome pati drukā naudu un izdala pēc nepieciešamības,» piebilst Kleckins. Tā kā šonedēļ padomei nav kvoruma, sēde, kurā šis jautājums tiks skatīts, notiks nākamnedēļ, 7.decembrī.
Kā ziņots, valdība nesola papildus budžeta līdzekļus komerctelevīzijām sabiedriskā pasūtījuma finansēšanai, vienlaikus aicinot starp privātajiem un sabiedriskajiem medijiem pārdalīt jau piešķirtos līdzekļus, liecina valdības vakar apstiprinātie atbildes projekti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Valdības pozīcija paredz, ka īstermiņā konceptuāli būtu atbalstāmi pasākumi, kas samazina apraides izmaksu ietekmi uz nacionālo komercraidorganizāciju ekonomisko darbību. Tie palīdzētu mazināt raidorganizāciju grūtības, tām pildot likumā noteikto "must carry" pienākumu, kas ierobežo nacionālo raidorganizāciju tiesības pieprasīt no kabeļoperatoriem atlīdzību par savu programmu retranslāciju. Patlaban sadarbībā ar ekspertiem tiek analizēta "must carry" ieviešanas prakse Lietuvā un Igaunijā, teikts atbildē Saeimai.
Atbildē Saeimas komisijām valdība arī informē, ka, lai sekmīgi turpinātu iesākto virzienu stabilas valsts fiskālās politikas īstenošanu, fiskālās politikas mērķis ir sagatavot 2012.gada budžetu ar deficītu 2,5% no IKP.
Vienlaikus valdība atgādina, ka 4.novembra Ministru kabineta sēdē, izskatot jautājumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu līdzekļu pieprasījumiem 2012. 2014.gadam, Ministru kabinets rada iespēju atbalstīt NEPLP priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu 2012.-2014.gadam 250 000 latu apmērā neatliekamiem izdevumiem.
Tāpēc, ņemot vērā visu iepriekš minēto, NEPLP kā atbildīgajai institūcijai par finansējuma sadali sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, pastāv iespēja īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārdalot finansējumu starp sabiedriskā pasūtījuma īstenotājiem, norāda valdība.
Jau ziņots, ka telekompānija "TV3" pieņēmusi lēmumu nākamgad pārtraukt raidīt nacionālajā apraidē un kļūt par maksas kanālu, savukārt telekompānija LNT par šādu iespēju vēl lemj.
Galvenie "TV3" bezmaksas ētera pamešanas iemesli saistīti gan ar nevienlīdzīgo konkurenci ar citiem kanāliem, gan sabiedriskās televīzijas reklāmas tirgus kropļošanu, gan skatītāju lielāku pieprasījumu pēc vietējā ražojuma produkcijas.
Par nacionālo apraidi četri nacionālie kanāli - Latvijas Televīzijas abi kanāli, LNT un "TV3" - ciparu virszemes televīzijas ieviesējam Latvijā SIA "Lattelecom" gadā maksā katrs 650 000 latu.
