Atsaucoties uz TV3 lēmumu nolikt Nacionālās apraides licenci un ņemot vērā pēdējo izskanējušo informāciju medijos no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, arī mēs, LNT, esam spiesti apsvērt lēmumu par nacionālās apraides pārtraukšanu. To mudina darīt ilgstošā NEPLP neizdarība un ekonomiskā situācija, - uzskata LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.
Jau vairāk nekā gadu komerctelevīzijas ir lūgušas NEPLP rīkoties, lai tām būtu iespēja produktīvi darboties Latvijas mediju tirgū, taču gada laikā nav panākts itin nekas. NEPLP pēdējo dienu paziņojumos tiek pausta maldinoša informācija un nespēja rast risinājumus. Lai mulsinātu sabiedrību, NEPLP manipulē ar nepatiesiem datiem, otrdien portālam TVNET norādot, ka TV3 lēmums ietekmēs 25% skatītāju, lai gan patiesībā tie ir mazāk nekā 10%, kā to norāda pētījumu kompānija TNS Latvia. Savukārt šīsdienas NEPLP paziņojumā teikts, «ka tikai tad, ja valdība piešķirs papildu finansējumu sabiedriskajam pasūtījumam, daļu varētu novirzīt komerctelevīzijām», - par šo jau tika runāts pirms gada, tomēr rezultāta joprojām nav. Reālākais risinājums būtu valsts televīziju izņemt no dalības reklāmas tirgū, kā tas ir Igaunijā un par ko komerctelevīzijas ir iestājušās jau vairakkārt. NEPLP aicinājumam sēsties pie apaļā galda, lai situācijai rastu risinājumu, vairs neticam.
NEPLP pamatuzdevums ir paplašināt un nodrošināt brīvu nacionālo informatīvo telpu, atbalstot vietējos medijus, taču NEPLP neizdarība apdraud vietējo raidījumu ražošanu, vietējo informatīvo telpu, televīzijā strādājošo cilvēku darba vietas... pretēji, vedina uz to, ka kanāliem ekonomiskās situācijas dēļ būs jāiepērk ārvalstu, tostarp Krievijas produkcija. Nacionālās apraides licence uzliek finansiālus apgrūtinājumus, taču vairs nedod nekādas priekšrocības.
Pēdējo trīs gadu laikā komerctelevīziju zaudējumi sasniedz teju piecus miljonus latu. Ekonomiskā situācija neuzlabojas, NEPLP nespēj rast risinājumus, lai ko mainītu, reklāmas tirgus tiek kropļots, jo tajā turpina piedalīties valsts finansētie mediji, kas noved pie tā, ka tiek vājināti kā komerc-, tā valsts mediji.
Jau šobrīd situācija ir kritiska, jo četri nacionālie kanāli aizņem vien 42% skatītāju laika, bet pārējo nacionālo informatīvo telpu aizpilda ārvalstu kanāli, pārsvarā krievvalodīgie. Vēl diviem nacionālajiem kanāliem kļūstot par kabeļkanāliem, tiks apdraudēti vēl 26%, jo LTV un LTV7 kopumā aizņem tikai 12% skatītāju laika.
Šī neskaidrā situācija komercmedijiem liek domāt, ko darīt, lai saglabātu darba vietas, nodrošinātu nacionālo ražošanu, nosargātu vietējo informatīvo telpu. Šobrīd vienīgais risinājums – atteikties no nacionālās apraides licences, jo NEPLP nepiedāvā nekādus reālus risinājumus.
Tuvākajās dienās vērsīsimies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Nacionālās koalīcijas ar skaidrojumu par esošo situāciju cerībā, ka viņiem ir svarīgi nosargāt vietējo, nacionālo informatīvo telpu, jo apšaubām NEPLP spēju tikt galā ar situāciju.
