Lielākā daļa reģionālo televīziju (TV) piekritušas uzraugu priekšlikumam un no nākamā gada februāra translēs savas programmas Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā, otrdien intervijā Latvijas Radio (LR) pavēstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Dace Buceniece, ziņo aģentūra BNS.
Vēl gan neesot panākta vienošanās par konkrētiem raidlaikiem. Patlaban piecas no astoņām reģionālajām televīzijām padomei rakstveidā apstiprinājušas, ka ir gatavas darboties saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem, ar pārējām vēl otrdien Buceniece plāno sazināties.
Jau ziņots, ka reģionālo TV pārstāvji iepriekš pauda neapmierinātību ar neizdevīgo raidlaiku, kas tām tiek piedāvāts LTV, tomēr tagad šie iebildumi vairs nav tik asi, informē LR. Reģionālo TV asociācijas vadītājs Jānis Galviņš gan joprojām uztur spēkā aizrādījumu par digitālās apraides organizētāju nekompentenci, izveidojot sistēmu, kurā nevar bez problēmām iekļaut esošo saturu.
Savukārt Buceniece norādīja, ka tas būs pagaidu risinājums 2011.gadā, jo "jautājums ir ļoti komplekss", un arī televīzijas meklē citus variantus. Tomēr nepārtraukti raidīt pārmetumus uzraugiem un citām atbildīgajām institūcijām, viņasprāt, ir ļoti netālredzīgs pašu televīziju solis, jo arī "viņi paši ir komersanti, viņiem arī ir jādomā par savu stratēģiju un attīstību, un nevar vienkārši futbolēt un meklēt vainīgos, un pārmest kaut kādu stratēģiju, kompetenču trūkumu".
Savukārt vietējās televīzijas, iespējams, varētu raidīt pašas ar saviem mazajiem raidītājiem, ko neplāno atļaut reģionālajām televīzijām, otrdien vēsta laikraksts "Diena". Jau ziņots, ka mazās televīzijas nevar samaksāt elektronisko pakalpojumu sniedzēja "Lattelecom" prasīto apraides maksu, kas jāsāk maksāt nākamgad, kad beigsies uzņēmuma piedāvātā bezmaksas apraide testa režīmā. Apiet "Lattelecom" un raidīt ar pašu raidītājiem, kas maksātu lētāk, mazajām un reģionālajām televīzijām neļauj, jo "Lattelecom" pieprasa monopoltiesības visam frekvenču spektram.
Tomēr pirms pāris nedēļām Saeimas komisijas sēdē Elektronisko sakaru direkcijas pārstāvis norādīja, ka tehniski iespējams atrast "tukšumus" – frekvences, kas netraucētu kopējai ciparu televīzijas attīstībai, un tās varētu piešķirt mazajām televīzijām. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots noskaidrot juridiskos aspektus, lai saprastu, vai to drīkst. No SM parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces (ZZS) teiktā izriet, ka situācija nav bezcerīga, lai gan vispirms esot skaidri jānošķir mazo televīziju statuss. Proti, reģionālajām televīzijām, kas nosedz kādu no astoņām Latvijas apraides zonām, juridiski nav iespēju raidīt ar saviem raidītājiem, taču vietējās televīzijas, kas ir mazākas, "ne drīkst, ne nedrīkst" raidīt pašas. Ja tiks pieņemts politisks lēmums to atļaut un sakārtota normatīvā bāze, to drīkstēs darīt, norāda Reizniece.
Taču, ja likums ļaus vietējām televīzijām raidīt pašām, arī reģionālās televīzijas varētu mainīt statusu. Tas būtu pretrunā ar uzņemto kursu uz daudzo Latvijas vietējo televīziju koncentrēšanu lielākās reģionālajās televīzijās, uzsvēra Reizniece.
