Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā turpina tapt "NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome". Tā ir šaura spraudziņa, pa kuru pati sabiedrība varētu mēģināt iespraukties Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldībā un arī kontrolē.
Spraudziņa pēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 63. panta ir nodota pašas NEPLP pārraudzībā. NEPLP to veido, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un nozares nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā, tās lēmumiem ir ieteikumu raksturs un tās nolikumu apstiprina NEPLP.
NEPLP spraudziņas veidošanā pašlaik lieto tipisku postpadomju valsts pārvaldes sešu principu bremzēšanas politiku.
Pirmais princips – nedarīt neko.
Likums tika pieņemts 12. jūlijā, stājās spēkā 11. augustā, NEPLP par Sabiedriskās konsultatīvās padomes apstiprināšanu lēma 4. novembrī. Jāpiebilst, ka sabiedriskas un konsultatīvas padomes, komisijas utt. padome varēja veidot arī bez gaidīšanas uz īpašu likuma pantu.
Otrais princips – pēkšņi un strauji sākt rīkoties īsā laika periodā.
29.novembrī NEPLP telpās tiek rīkota preses konference, "kuras laikā sabiedrība saņems plašāku informāciju par Sabiedriskās konsultatīvās padomes izveides un darbības principiem" (NEPLP, informācija presei), tajā pašā dienā NEPLP arī aicina līdz 6. decembrim "sabiedriskā labuma un citas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, mediju profesionālās organizācijas, kā arī sabiedriskās domas pētīšanas organizācijas izvirzīt savus pārstāvjus darbam Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē.”
Trešais princips – nepubliskot nekādus noteikumus, kritērijus un tml. raksturojumus, kas dotu iespēju kādam no ārpuses spriest par rīcības kvalitāti, sasniedzamajiem mērķiem, iespējamajām sekām utt.
NEPLP ar 4. novembra lēmumu nr. 174 ir uzdevusi padomes loceklei Dz. Gekai "sagatavot organizāciju sarakstu, kuras tiks aicinātas izvirzīt savus pārstāvjus darbam". Tāds saraksts NEPLP mājas lapā (http://www.nrtp.lv/lv/padome/aktualitates/, kur pieejama informācija par padomes veidošanu, nav atrodams. Aicinājumā pieteikties norādīts, ka "pieteikumā jānorāda izvirzītā pārstāvja vārds, uzvārds, organizācijas motivācija darbam Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē, kā arī jānorāda organizācijas pārstāvniecību (viena patstāvīga organizācija, vai apvieno vairākas organizācijas un kādu jomu pārstāv)." Kā NEPLP izraudzīsies pēc šādiem pieteikumiem konsultatīvās padomes locekļus nav skaidrs. Nav arī saprotams, kā konsultatīvā padome pārstāvēs sabiedrības intereses, jo NEPLP izstrādātais nolikums paredz, ka "padomes loceklis Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē pārstāv organizāciju, kuras pārstāvis viņš ir. Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļa pienākums ir informēt sevis pārstāvēto organizāciju par Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē izskatāmajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem."
Ceturtais princips – skumt, kritizēt vai kā citādi paust attieksmi par sabiedrību, kas nav reaģējusi uz piedāvāto ātrumu un darbību un mērķu neskaidrību. Šoreiz tas tiek izlaists, notiek strauja pāreja uz piekto principu.
Piektais princips – sabiedrības nespēcības "pielabošana”.
13. decembrī, kad NEPLP vajadzēja izveidot padomi, tas nenotika. NOZARE.LV var uzzināt, ka "no 31 dažādu organizāciju pieteikuma padome atlasījusi 18 piemērotākos, taču konstatējusi, ka nav pārstāvētas tādas nozares kā sports un izglītība, kā arī lauku iedzīvotāju intereses, " un pieņemts lēmums nosūtīt elektroniskās vēstules NEPLP atlasītajām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Lauku sieviešu apvienībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai, aicinot pieteikt savus pārstāvjus. Kā no 31 pieteikuma, kas ir tikai ¾ no iespējamā padomes locekļu skaita, izvēlēti 18, kas ir tikai puse no iespējamā locekļu skaita, sabiedrībai netiek darīts zināms. Toties to mazliet patramda – tiek pagarināts pieteikšanās termiņš.
Sestais princips – konstatēt, ka mums ir tāda sabiedrība ... kāda nu tā ir, un atgriezties jaunā fāzē pie pirmā principa. Pie tā realizācijas NEPLP vēl nav ķērusies.
Par sabiedrības iespējamo līdzdalību sabiedrisko mediju pārvaldībā Latvijā ir vairāki mīti. Viens – ja cilvēkiem dos pilnu vaļu, tad uz padomi vai uz padomi, kas konsultēs PADOMI, pieteiksies neaptverams skaits organizāciju un cilvēku, kurus nebūs iespējams izvērtēt. Tas, redzami, ir nepatiess, jo kāre konsultēt padomi nemaz nav tik liela. Turklāt, ja NEPLP skaidrāk noteiktu kritērijus, pēc kuriem tā vērtēs pieteikto kandidātu derīgumu kādu noteiktu uzdevumu veikšanai, tad pirmo atlases posmu, pārbaudot, vai kandidātiem ir noteiktas kompetences, var veikt visai vienkārši.
Otrs – plaša sabiedrības pārstāvju līdzdalība vedīs, vienkārši sakot, pie "tirgus", nevis racionālas darbības. NEPLP "tirgus laukumu" jau ierobežojusi, nosakot, ka sabiedriskajā padomē „darbojas ne vairāk kā 40 locekļi”. Uz šī mīta apstiprināšanu NEPLP visai mērķtiecīgi virzās, jo pārstāvju sabiedriskajā padomē būs gana daudz, un viņi vairumā gadījumu droši vien sapratīs savus pienākumus tā, kā NEPLP noteikusi – "pārstāv organizāciju, kuras pārstāvis viņš ir." Protams, ka šīs organizācijas ir sabiedrības daļas, bet 40 organizāciju viedokļu summēšana gan nav garants, ka tiks iegūts kompetents sabiedrības viedoklis par to, kādi sabiedriskie mediji un kāds to saturs ir nepieciešams, lai vismaz izpildītu likuma 71. pantu par sabiedrisko pasūtījumu (kur ir 24 apakšpunkti).
Tāpēc pie šāda veida sabiedrības līdzdalības organizēšanas gaidāms tas, ka NEPLP no sestā principa, izmantojot 5. principu, "būs spiesta" nokļūt pie pirmā principa, jo nekādu lielu labumu un ietekmi uz sabiedrisko mediju attīstības procesiem Sabiedriskā konsultatīvā padome nedos.
* Sabiedrisko konsultatīvo padomi NEPLP plāno apstiprināt 16.decembrī
