Televīzijas komerckanāli LNT un TV3 vērsušies Saeimā, ceļot trauksmi par, viņuprāt, nepamatoti augstajiem apraides tarifiem, un, ja netiks panākts risinājums, abi kanāli būšot spiesti pamest bezmaksas ēteru, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka sestdien apliecina laikrakstam "Latvijas Avīze".
Ja draudi piepildās, turpmāk bez maksas Latvijā būtu skatāmi vairs tikai divi kanāli – LTV1 un LTV7. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene ("Vienotība") informē, ka risinājumi pirmdien tikšot meklēti komisijas sēdē.
Katram kanālam iespēja būt "Lattelecom" virszemes TV bezmaksas ēterā maksā 650 000 latu gadā. Lai arī abas komerctelevīzijas parakstījušas līgumu par kanālu atrašanos bezmaksas pakā un līgumsaistības darbojas līdz 2013. gada beigām, tagad LNT un TV3 vairs neesot ar mieru maksāt šādu summu.
Circene piekrīt, ka apraides tarifs ir par augstu, turklāt tas esot absolūti nepamatots. Viņasprāt, sarunās ar apraides nodrošinātājiem – "Lattelecom" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) – jāpanāk tarifa samazinājums vismaz par trešdaļu vai pat uz pusi: "Tas ir tāpat kā tirgū ābolu pārdevējs – ja redz, ka cilvēki preci nepērk, tirgotājs nolaiž cenu." Deputāte ir pārliecināta, ka pat ievērojama tarifa samazināšana nosegs gan apraides reālās izmaksas, gan ļaus vēl nopelnīt "Lattelecom" un LVRTC, tikai saruks peļņas daļa.
Savukārt Līdaka pārmet, ka valsts līdz šim izrādījusi dziļu vienaldzību par ciparu televīzijas ieviešanas gaitu. Sociālā funkcija faktiski esot pārlikta uz komerctelevīzijām, kuras, apmaksājot ēteru, gādā, lai sabiedrībai būtu pieejami bezmaksas kanāli. Neadekvāti lielā summa, ko komerckanāli spiesti maksāt par apraidi, būtu jāiegulda nacionālā satura veidošanā, domā Līdaka.
Līdaka uzskata, ka politiķiem skaidri jāpasaka, vai valstij ir nepieciešams nacionālais saturs vai ne. LRA izpilddirektore arī aizrāda, ka politiķiem nav bijis drosmes atrisināt jautājumu par valsts finansētās sabiedriskās TV vietu reklāmas tirgū, kas kropļojot šo tirgu, vēl vairāk pasliktinot komercraidorganizāciju situāciju.
Circene gan nedomā, ka tagadējā ekonomiskajā situācijā varētu lemt par sabiedriskās TV izslēgšanu no reklāmas tirgus. Viņa redz tikai divus risinājumus – jau minēto apraides tarifu samazināšanu, kā arī 15% sabiedriskā pasūtījuma pārdali raidorganizāciju starpā.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece norāda, ka situāciju glābtu sagatavotais budžeta pieprasījums 1,3 miljonu latu apmērā sabiedriskā pasūtījuma realizācijai. Raidorganizācijas, kas saņemtu šo naudu konkursa kārtībā, varētu to ieguldīt arī apraides izmaksu segšanai. Lēmums par šo budžeta pieprasījumu būs jāpieņem politiķiem.
Buceniece uzskata, ka valsts varētu izrādīt pretimnākšanu, jo atšķirībā no citām zemēm Latvija pārejā uz ciparu TV valsts līdzekļus nav ieguldījusi. Pretējā gadījumā politiķiem var nākties izsludināt bezmaksas TV ēras beigas Latvijā.
"Lattelecom" televīzijas biznesa daļas vadītāja Inga Alika skaidro, ka apraides tarifi kanāliem aprēķināti, balstoties uz izmaksām, no kurām lielu daļu veido maksājumi par LVRTC infrastruktūras izmantošanu. "Ja samazināsies šīs izmaksas, mēs esam gatavi arī no savas puses samazināt apraides maksu televīzijām," viņa uzsver.
"Lattelecom" ir noslēgts līgums par apraidi gan ar sabiedrisko televīziju, gan ar nacionālās apraides kanāliem (LNT un TV3). Tas ir spēkā līdz 2013. gada decembrim, un līdz šim neviena no raidorganizācijām "Lattelecom" neesot informējusi par vēlmi mainīt līgumu. Komentējot radušās bažas par iespējamo bezmaksas kanālu skaita samazināšanos, Alika norāda, ka šis ir pašu komercraidorganizāciju lēmums, kā arī valsts atbildība, vai tā vēlas saglabāt bezmaksas nacionālo saturu līdzšinējā apjomā.
