Radio kā kompanjons. Kas mainīgajā pasaulē paliek nemainīgs un kas attīstās?
Šajā mainīgajā laikmetā, kad mainās tehnoloģijas, cilvēku prasības un intereses, radio ir viena no lietām, kas spēj pielāgoties šīm pārmaiņām. Kā klausāmam medijam tam ir priekšrocības ātrāk vai pat vieglāk iet līdzi laikam, atšķirībā no daļas citiem medijiem. Par kādām paliekošām vērtībām un prognozēm tehnoloģiju un satura izvēles ziņā varam runāt no šā brīža skatpunkta?
Šajā raibajā skaņu pasaulē, kas ir ne tikai radio, bet arī Eiropas raidstacijas, starp daudzo un dažādo var saskatīt arī kopīgo. Laikā, kad personību lomu stiprina sociālie mediji un to algoritmi, savukārt mākslīgais intelekts arvien vairāk būs klātesošs dažādos veidos, šķiet, viena no paliekošajām vērtībām būs vajadzība pēc dzīva satura, dzīvas balss.
Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) par radio atbildīgais vadītājs Vouters Kartjē vairāk nekā pusstundu ilgajā sarunā ar Latvijas Radio vairākkārt uzsvēra: radio ir kompanjons.
Tieši šai lomai ir nozīme, kāpēc vēl aizvien daudzi cilvēki mūsu kontinentā turpina klausīties radio tiešraidē, nevis pēc pieprasījuma raidierakstos.
"Īpaši ar jaunākām auditorijām redzam šo spēcīgo tendenci klausīties podkāstus vai pēc pieprasījuma. Taču, ja jūs to salīdzināt ar klausīšanos tiešraidē, tas nav tik liels īpatsvars. Zināmā mērā tas ir ļoti loģiski, jo, ja jūs klausāties specifisku podkāstu, jūs veicat apzinātu izvēli klausīties [to]," teica Kartjē. "Ieslēdzot radio, tas ir vairāk kā ieslēgt radio tiešraidē. Es tajā ieklausos. Tas ir mans kompanjons. Tas ir klāt, kad es braucu uz darbu, vai esmu darbā, vai kaut ko daru mājās."
Kartjē atsaucās uz statistiku, kas liecina, ka Eiropā saglabājas ļoti augsti radio klausīšanās rādītāji. Vairāk nekā četras piektdaļas cilvēku to klausās katru nedēļu. Samazinājums pēdējo piecu gadu laikā ir niecīgs – viens līdz divi procenti. Eiropas Raidorganizāciju apvienības amatpersona atsevišķi izcēla Latviju kā vienu no valstīm, kur saglabājas liela interese klausīties radio.
Vaicāts, kāds ir populārākais saturs, ko cilvēki klausās, Eiropas Raidorganizāciju apvienības pārstāvis norādīja, ka tā ir mūzika, vietējās ziņas. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki ieslēdz radio.
Savukārt ciktāl runa ir par raidierakstu saturu, viņa kolēģi novēro pieaugošu interesi par patiesiem kriminālstāstiem. Un tas arī tāpēc, ka cilvēkiem patīk labi pasniegti stāsti, uzsvēra Kartjē.
Taču digitālais laikmets nozīmē, ka mainās veidi, kā klausās radio. Šķiet pašsaprotami, ka cilvēki gados izmantos tradicionālos uztveres līdzekļus, savukārt jaunāki cilvēki izmantos modernākas tehnoloģijas, lai klausītos radio.
Tamperes Universitātes pasniedzējs Marko Alafosi sarunā ar Latvijas Radio minēja Somijas piemēru – nesenā pētījumā atklāts, ka ziemeļvalstī radio klausīšanās mobilajās platformās ir pārspējusi klausīšanos automobiļos. Viņš arī norādīja – jau kādu laiku Eiropā samazinās radio klausīšanās, izmantojot ierastos antenas radiouztvērējus. Kaut arī katrā valstī šie rādītāji atšķiras.
Šobrīd izskatās, ka FM radio vēl labu laiku paliks dzīvotspējīgs, kamēr apraide AM diapazonā – Eiropas mērogā lielākoties runa ir par vidējiem viļņiem – turpinās samazināties.
Viens piemērs tam, ka apraide FM diapazonā vēl nav jāapbērē – Šveice.
2024. gada Vecgada vakarā Alpu valsts sabiedriskā raidorganizācija SRG SSR atslēdza savus FM raidītājus. Līdz ar to sabiedriskā radio kanāli virszemes apraidē bija uztverami tikai digitālajā DAB+ apraidē. Taču raidorganizācija zaudēja pusmiljonu klausītāju. Par labu SRG SSR lēmumam atjaunot apraidi FM tīklā nāca arī parlamenta lēmums turpināt izmantot šo apraides tehnoloģiju līdz 2034. gadam.
Kā vietējam portālam "OnlineReports" nesen pavēstīja raidsabiedrības pārstāvis – visas citas prasības apraides atjaunošanai ir izpildītas, kavēšanās iemesls – jāpaiet 30 dienu periodam kopš atļaujas izsniegšanas, kura laikā nav saņemtas kādas sūdzības. Tagad tas ir laika jautājums.
Tamperes Universitātes pasniedzējs gan ir skeptisks par virszemes apraides dzīvotspēju ilgtermiņā:.
"Nav atsevišķa nākotne radio. Tā ir ļoti cieši saistīta arī ar virszemes lineārās televīzijas nākotni. Viens no iemesliem – vairumā Eiropas valstu nacionālie radio tīkli izmanto to pašu apraides infrastruktūru, raidītājus, antenas kā nacionālie televīzijas tīkli. Vismaz lielākās valstīs kā Somija vai Zviedrija ar mazāk apdzīvotiem reģioniem. Šajās vietās tīkla uzturēšana ir dārga, [..]" pauda Alafosi.
"Ja ir situācija, kurā telesabiedrības pamet virszemes tīklus, un televīzijas tīkla uzturēšana gulsies uz sarūkošu raidsabiedrību skaita, tas novedīs pie spirāles, kurā visas televīzijas un radio tīkla izmaksas varētu nākties segt sabiedriskajām raidorganizācijām. Jo komercmediji var tikt vaļā no šī sloga, ja to uzskata par nepieciešamu. Savukārt sabiedriskie mediji parasti ir vienīgie, kam ir pienākums aptvert visu valsti un sniegt pakalpojumus ikvienam."
Taču krīzes situācijas parāda, ka virszemes radio apraidei joprojām ir nozīmīga loma. To uzsvēra arī Kartjē:
"Patiešām, Latvijas stāsts pirms dažiem mēnešiem (pēc 22. augusta vētras – red.) nav vienīgais. Šovasar Spānijā un Portugālē bija mežu ugunsgrēki. Pagājušajā gadā Spānijā bija elektroapgādes pārtraukums [..] un radio bija vienīgā vieta, kur iegūt informāciju. [..]
Mēs esam veikuši savas mācības FM diapazonā. Patiesībā pirmo reizi mēs to redzējām, kad sākās karš Ukrainā. Tur AM apraide bija viens no nedaudzajiem veidiem, ko joprojām varēja izmantot saziņai visā valstī. Domāju, tas bija ļoti skaļš trauksmes zvans visiem, kas vēstīja: puiši, mums jāpārliecinās, ka mēs ieguldām apraidē. Vācijā sevi parādījusi gan DAB, gan FM," sacīja EBU par radio atbildīgais vadītājs.
Uz FM radio lomu krīžu noturībā norāda arī Alafosi. Somu eksperts nav pārliecināts, ka pāreja uz digitālo radio attaisnotos.
"Kāda ir radio apraides nākotne? Pat ja tā būtu digitāla, tā nav nākotnē derīga sistēma. Jo, kā redzam, jaunākās paaudzes īsti nav sapratušas radio apraides ideju. Tālumā nav redzama izaugsme. Ar to domāju, ka šiem cilvēkiem, kas nav radināti klausīties tradicionālo virszemes radio, ne vienmēr šāds paradums izveidosies turpmākajos dzīves posmos," sprieda Alafosi.
