Radio SWH: valstij nebūtu jānosaka, kādai mūzikai jāskan radio.
Latvijas mūzika ir jāatbalsta un tās attīstība ir jāveicina. Taču valstij nevajadzētu noteikt, kādai mūzikai un cik lielā apjomā jāskan katras komerciālās radio programmas ēterā.
Kultūras ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz ieviest obligātu Latvijā radītas mūzikas kvotu visām komerciālajām radio programmām. Vismaz 30% no radio atskaņotās mūzikas būtu jābūt radītai Latvijā neatkarīgi no konkrētās programmas formāta, muzikālā rokraksta un auditorijas.
Radio SWH atbalsta mērķi stiprināt Latvijas mūzikas nozari. Tomēr obligāta, visām radio programmām vienādi piemērojama kvota nav pareizais veids, kā šo mērķi sasniegt.
Šī nostāja nav vērsta pret Latvijas mūziku. Radio SWH ēterā jau šobrīd vairāk nekā 30% atskaņotās mūzikas ir radīta Latvijā, savukārt Radio SWH LV programma ir pilnībā veltīta Latvijā radītai mūzikai. Tātad diskusija nav par nevēlēšanos atskaņot Latvijas mūziku, bet gan par principu – vai valstij būtu jāiejaucas radio programmu redakcionālajos lēmumos un jānosaka vienāda obligāta proporcija visām komerciālajām radio programmām.
Radio programmas nav vienādas un nedrīkst kļūt vienādas
Katrai radio programmai ir savs formāts, sava auditorija un atšķirīgs muzikālais rokraksts. Tas nav izveidojies nejauši, jo radiostacijas daudzu gadu laikā ir ieguldījušas būtiskus resursus auditorijas izpētē, satura attīstībā un programmu identitāšu veidošanā.
Tieši šīs atšķirības ļauj klausītājam izvēlēties radio programmu, kas vislabāk atbilst viņa interesēm un muzikālajai gaumei.
Obligāta 30% kvota visām komerciālajām radio programmām nozīmētu, ka būtiska daļa to muzikālā satura būtu jāveido nevis atbilstoši konkrētās programmas formātam un auditorijas izvēlei, bet gan pēc likumā noteikta principa.
Radio SWH ieskatā tas būtu tiešs mediju redakcionālās brīvības ierobežojums. Valstij nevajadzētu noteikt radio programmu muzikālā satura proporcijas, it īpaši, ja tiek piemērotas vienādas prasības programmām, kuru formāti un auditorijas būtiski atšķiras.
Šāds regulējums nevis veicinātu daudzveidību, bet gan pakāpeniski to mazinātu.
Ko obligāta kvota nozīmētu klausītājam?
Cilvēki izvēlas konkrētu radio programmu tāpēc, ka tā piedāvā noteiktu mūziku, saturu un noskaņu. Ja programma vairs nevar pilnvērtīgi saglabāt savu muzikālo formātu, mainās arī tas saturs, kura dēļ klausītājs šo programmu ir izvēlējies.
Ja radio programmas kļūtu līdzīgākas cita citai un vairs pilnībā neatbilstu savas auditorijas gaumei, daļa klausītāju varētu pāriet uz citām platformām.
Mazāka auditorija savukārt varētu nozīmēt mazākus reklāmas ieņēmumus, kas ir galvenais komerciālo radio finansējuma avots. Tas ierobežotu radio iespējas veidot kvalitatīvu saturu.
Radio SWH ieskatā šāda notikumu attīstība varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas mūziķus. Autoratlīdzību maksājumi ir saistīti ar radio reklāmas ieņēmumiem, tāpēc auditorijas un ieņēmumu samazināšanās varētu samazināt arī mūziķiem izmaksāto autoratlīdzību apjomu.
Tādējādi regulējums, kura deklarētais mērķis ir palīdzēt Latvijas mūzikai, varētu radīt pretēju rezultātu.
Latvijas mūzikas attīstība jāsāk pašā nozarē
Radio SWH uzskata, ka ilgtspējīgs Latvijā radītas mūzikas īpatsvara pieaugums radio ēterā ir saistīts ar klausītāju pieprasījumu pēc šīs mūzikas.
Tāpēc daudz efektīvāk būtu ieguldīt pašā Latvijas mūzikas nozarē, piemēram, atbalstīt jaunos māksliniekus un producentus, stiprināt ierakstu industriju, veicināt Latvijas mūzikas eksportu un ieguldīt tās popularizēšanā.
Jo vairāk Latvijā tiks radīta kvalitatīva un klausītāju pieprasīta mūzika, jo vairāk tā dabiski nonāks arī radio ēterā. Šāds ceļš stiprinātu gan mūzikas nozari, gan radio programmu spēju piedāvāt savai auditorijai saistošu saturu.
Obligāta kvota pati par sevi nepalielina klausītāju interesi. Tā tikai uzliek radiostacijām pienākumu atskaņot noteiktu mūzikas apjomu neatkarīgi no tā, vai tas atbilst konkrētās programmas formātam un auditorijas izvēlei.
Strīds nav par Latvijas mūzikas atbalstīšanu
Radio SWH nostāja ir skaidra: Latvijas mūzika ir jāatbalsta, taču to nedrīkst darīt, ierobežojot mediju redakcionālo brīvību un nosakot vienādas prasības visām komerciālajām radio programmām.
Valstij nebūtu jāizvēlas mūzika radio programmu un to klausītāju vietā.
Ir jāmeklē risinājumi, kas stiprina jaunos māksliniekus, producentus, ierakstu industriju un Latvijas mūzikas atpazīstamību, vienlaikus saglabājot radio programmu daudzveidību.
Klausītājiem arī turpmāk ir jābūt iespējai pašiem izvēlēties sev piemērotāko radio saturu, bet radio programmām – saglabāt savu identitāti un tiesības lemt par to, kāda mūzika skan to ēterā.
