Kritiskās infrastruktūras aizsardzībai varēs izmantot signāla slāpēšanas iekārtas
Otrdien, 21. aprīlī, Ministru kabinets pieņēma izmaiņas, lai varētu izmantot signāla slāpēšanas iekārtas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, informēja Iekšlietu ministrijā.
Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtībā norādīts, ka signāla slāpēšanas iekārtas nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai varēs izmantot valsts drošības iestādes un Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, Ieslodzījuma vietu pārvalde, SIA "Elektroniskie sakari", kritiskās infrastruktūras apsardze.
Kā atzīmēja ministrijā, piemēram, lidostā ir nozīmīgi, ka apsardzes darbinieki var reaģēt uz nesankcionētu dronu pārvietošanos. Citu valstu pieredze pierādījusi, ka radiofrekvenču slāpētāju izmantošana pašlaik ir viena no efektīvākajām metodēm aviācijas drošības garantēšanai. Arī "Starptautiskajai lidostai "Rīga"" turpmāk būs noteiktas tiesības izmantot speciālos radiolīdzekļus, lai novērstu vai pārtrauktu dronu pārvietošanos lidostas teritorijā.
Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā to, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas apjoms un intensitāte nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai nedrīkst pārsniegt attiecīgajam valsts drošības apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei nepieciešamo apmēru, kā arī nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un radīt personām materiālu kaitējumu. Līdz ar to speciālā radiolīdzekļa izmantošanu organizē tā, lai tas radītu pēc iespējas mazāk radiotraucējumu ārpus izmantošanas vietas.
Pirms speciālā radiolīdzekļa izmantošanas valsts drošības iestādes, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, Ieslodzījuma vietu pārvalde, SIA "Elektroniskie sakari" un kritiskās infrastruktūras apsardze izvērtēs nepieciešamo speciālā radiolīdzekļa izmantošanas laiku un kritiskās infrastruktūras ģeogrāfisko izvietojumu, kā arī nepieciešamos speciālā radiolīdzekļa tehniskos parametrus.
Noteikumi attiecas uz jebkuru personu, kuras īpašumā vai valdījumā ir bezpilota gaisa kuģis vai kura vēlas veikt tā lidojumus.
KONTEKSTS:
Pagājušā gada sākumā incidents ar dronu lidostā "Rīga" lika uz citām lidostām pārvirzīt trīs lidmašīnas. Tika mainīti noteikumi, lai policija varētu notriekt dronus. Lidostā informēja, ka aizsardzībai pret droniem vajadzīgi 3 līdz 5 miljoni eiro. Uzlabojumus solīja apmēram gada laikā, uzreiz uzstādot pirmās dronu detektēšanas iekārtas.
Lidostu turpināja aprīkot ar sensoriem un radariem dronu pamanīšanai, tomēr "Civilās aviācijas aģentūras" direktors Māris Gorodcovs 2025. gada beigās intervijā atzīmēja, ka ik dienu reģistrē vismaz pāris gadījumus, kad iedzīvotāju nezināšanas dēļ droni tikuši pārāk tuvu lidostas teritorijai. Savukārt virs militārajiem objektiem, virs kuriem lidot bez saskaņojuma ir aizliegts, pērn reģistrēts 71 pārkāpums.
