Sabiedrības prasības pieaug: arī izklaides raidījumos latviešu valodai jābūt kvalitatīvai
2025. gada nogalē SIA “Latvijas Fakti” veiktajā pētījumā “Latviešu valodas lietojums un kvalitāte elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs” secināts, ka, salīdzinot ar līdzīgu pētījumu 2023. gadā, dominējošai sabiedrības daļai pareizs un saprotams latviešu valodas lietojums ir būtisks ne tikai ziņu raidījumos (pieaugums par 1 procentpunktu, sasniedzot 92%) un kultūras/izglītojošā satura raidījumos (pieaugums par 3 procentpunktiem, sasniedzot 91%), bet arī izklaides saturā (pieaugums par 5 procentpunktiem, sasniedzot 81%).
“Pētījumi apliecina, ka sabiedrība kļūst prasīgāka - valodas kvalitāte arvien mazāk tiek uztverta kā tikai ziņu un analītikas raidījumu standarts. Pareiza un bagāta latviešu valoda kļūst par auditorijas pamatotu prasību visā plašajā mediju satura spektrā. Ir liels prieks, ka mediji šo prasību jūt un kvalitātes rādītāji ar katru gadu uzlabojas,” ar gandarījumu secina NEPLP locekle Ilva Milzarāja, kura pārrauga ar latviešu valodas stiprināšanu saistītos jautājumus.
Tradicionāli visaugstāk novērtēta latviešu valodas kvalitāte Latvijas Sabiedriskajā medijā. Atbildot uz jautājumu “Vai latviešu valodas lietojums ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos ir pareizs un saprotams?”, vērtējums 10 punktu skalā: LR1 – 8,8, LTV1 – 8,6, LTV7 – 8,5. Vairāku citu programmu ziņu un analītisko raidījumu valodas kvalitāte arī novērtēta pozitīvi: TV3 – 8,4, Radio Skonto – 8,6, Radio SWH – 8,4, ReTV – 8,2, TV24 – 8,2.
Līdzīga aina vērojama programmu izlaides raidījumu grupā. Arī šajā žanrā visaugstāk novērtēta Latvijas Sabiedriskā medija latviešu valodas kvalitāte: LR1 – 8,8, LR2 – 8,8, LTV1 – 8,5, LTV7 – 8,4. Citu programmu sporta un izklaides raidījumu valodas kvalitātes vērtējums: TV3 – 8,3, Radio Skonto – 8,5,Radio SWH – 8,4, ReTV – 8,1.
Interneta vietņu valodas kvalitāte joprojām tiek vērtēta zemāk. Aptaujas dalībnieki to saista ar lielāku gramatikas un stila kļūdu skaitu, neveikliem tulkojumiem un aizguvumiem. Augstāko novērtējumu saņēmušas: LSM.lv – 8,1, TV3.lv – 7,8, ReTV.lv – 7,7 Delfi.lv – 7,4.
Mediju radītajā saturā visbiežāk nākas saskarties ar anglismiem – bieži un ļoti bieži tos novērojuši 45% aptaujas dalībnieku. Bieža parādība ir arī liekvārdība, ko apstiprina 32% aptaujāto, tomēr tas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gada pētījumā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem ir samazinājusies arī saskare ar biežām kļūdām subtitros. Tāpat rusismu īpatsvars mediju saturā, visticamāk, samazinās – bieži vai ļoti bieži ar tiem saskārušies 14% aptaujāto, kas ir par 7 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā.
Par 4 procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka medijiem Latvijā būtu jāveido saturs krievu valodā (44%). Savukārt 38% respondentu (par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā) uzskata, ka medijiem Latvijā būtu jāveido saturs angļu valodā. Visbiežāk šādu viedokli pauž gados jaunākie aptaujas dalībnieki (18-24 gadi). Noturīgi liela interese ir par mediju saturu latgaliešu valodā. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieku - 71% (par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā) - atbalsta mediju saturu latgaliešu valodā.
