"Kurzemes Radio" pirmsākumi nav bijuši viegli, pat dramatisma pilni, jo pāris dienu pēc pirmās pārraides spēcīgā negaisā zibens sabojājis raidītāju un klusums ēterā iestājies uz vairākiem mēnešiem. Pateicoties toreizējai "Latvijas Radio" korespondentei Silvai Bendrātei, kura stāvēja pie "Kurzemes Radio" šūpuļa, samērā ātri izdevās dārgo raidītiāju salabot, saglabāt atbalstītāju uzticību un turpināt raidīt.
Vienā elpā ar klausītājiem
«Un tā jau divdesmit piecus gadus mūsu klausītāji turas pie mums un mēs turamies pie viņiem,» saka auto ziņu un raidījuma "Autolaiks" veidotājs Andris Grīnvalds, viens no "dinozauriem", kurš radio strādā ne gluži no pirmās dienas, bet ļoti ilgi. «Nemāku izskaidrot šo fenomenu, taču klausītāji par mums ceļas un krīt - to jūtam katru dienu gan ētera sarunās, gan ārpus radiomājas.» «Man šķiet, tas tādēļ, ka mūsu raidījumu saturs ir pielāgots tieši kurzemniekiem - ir vietējie jaunumi, ziņas, pašvaldību vēstis, aktualitātes - viss, kas cilvēkam noderīgs, lai viņu ikdienu padarītu ērtāku,» spriež valdes locekle Undīne Dambrovska. Viņa uzsver, lai radio vienmēr būtu uz viļņa, nepārtraukti jāmainās, tādēļ pēdējo gadu laikā ir nomainīts ne tikai vizuālais tēls, bet arī saturs.
«Es domāju, mūsu veiksme ir tā, ka uzrunājam klausītājus katru atsevišķi un savā dzīvesvietā. Citas raidstacijas nestāsta par notikumiem Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Talsos, Brocēnos un citās Kurzemes vietās, bet mēs to darām, un cilvēkiem tas patīk,» atzīst "Kurzemes Radio" padomes priekšsēdētājs Edgars Čeporjus.
Protams, klausītāji novērtē arī spēlēto mūziku, kas "Kurzemes Radio" atšķir no citām radiostacijām. Par to rūpējas radio programmas direktors Emīls Kuplais, kuram piemīt īpaša muzikālā gaume. Par Kurzemē raidītās mūzikas trūkumu nevar sūdzēties. Ar liepājnieku grupu un solistu priekšnesumiem vien varētu aizpildīt ēteru vairākas dienas no vietas.
Viegli dzirkstošais rīts
Tā savu raidījumu raksturo Kārlis Neimanis, kurš ar klausītājiem sasveicinās katru darbdienas rītu jau pulksten septiņos un pēc trim ētera stundām visiem novēl izdevušos dienu. Bijušais Valmieras Drāmas teātra aktieris un ir pārcēlies unz Kuldīgu, pieņemot jaunus izaicinājumus. «Mans uzdevums, cilvēkiem pamostoties, ir pie kafijas tases sniegt informāciju tik sprigani, lai viņiem būtu mundrums un prieks doties dienas darbos,» teic Kārlis. Pašam piecelties tik agri sākumā nebijis viegli, jo teātrī mēģinājumi parasti sākušies pulksten vienpadsmitos, taču laucinieka bioritmi ātri uztaustīti. Vajadzības gadījumā viņš var ņemt rokās ģitāru un uzdziedāt, par ko ir pateicību parādā dziedāšanas skolotājai Anitai Garančai. Mūzikas skola, kur mācījies vijoļspēli, gan palikusi nepabeigta.
Darbdienai iesilstot, pusdienlaiku iezīmē Apsveikumu stunda, kuras vadītājs Māris Dadzis pārpārēm saņem klausītāju mīļumu - ar ziediem, dāvanām, tostiem un laba vēlējumiem. «Tas ir iecienītākais "Kurzemes Radio" klausīšanās laiks, un šie apsveikumi pie mums nonāk visdažādākajos modernās saziņas veidos, taču saņemam arī ar roku rakstītas vēstules, par ko ir pārsteigums un īpašs prieks. Patīkami sajust emocijas, kuras cilvēki atsūta tiešsaistē, parādot sajūsmu un ovācijas no tās vietas, kur jubilārs tiek sveikts. Tieši atgriezenieskā enerģija padara manu darbu tik burvīgu,» priecājas Māris.
Nedēļas vidū par motoriem
Trešdienu pievakarēs pie mikrafona sēžas Andris Grīnvalds, lai raidījumā "Autolaiks" parunātu par automobiļiem un jaunumiem šajā jomā. «Dažkārt rīkoju kādu konkursu, kad klausītāji tiešajā ēterā var piezvanīt uz raidījumu. Mana mūzikas izvēle būtiski atšķiras no kopējām vadlīnijām, reizēm pat tik ļoti, ka kolēģi noelšas, taču motorraidījumam vajag lielāku enerģiju,» smejas Andris. Konkursa balvās pārsvarā izspēlēti auto kopšanas līdzekļi, taču reiz ticis vinnēts arī viens mersedess. «Gluži rotaļu mašīna tā nebija - nopietns modelis, kas varētu iederēties kādā kolekcijā.» "Autolaiks" savā ziņā ir unikāls "Kurzemes Radio" raidījums, jo cauri pārmaiņu laikiem izsprucis nenostopēts un turpina skanēt jau vairāk nekā divdesmit gadus. Gandrīz tikpat ilgi Andrim ir arī otrs, ne mazāk atbildīgs darbs - izpilddirektora amats Kuldīgas Kultūras centrā.
Bez roka neiztikt
Pirmdienu un trešdienu vakaros Aldis Rudzītis pie radioaparātiem sapulcina rokmūzikas fanus, jo skan viņa veidotais "Rockvakars", kur vieta atrodas gan jautrākiem, gan izteikti metāliskiem gabaliem, kurus citās komercraidstacijās gandrīz neiespējami dzirdēt. «Mana raidījuma pamatdoma - saaicināt publiku, kas radio klausās retāk un ikdienā vairāk pārtiek no savām pleilistēm, sekodami vadošajām rokmūzikas tendencēm. Rokmūzikas vakaros es mēdzu atskaņot mazāk zināmas grupas, sniedzu arī informāciju par mazliet noputējušiem un aizmirstībā nogrimušiem projektiem, tādēļ patīkami saņemt apbrīnas pilnas ziņas no klausītājiem, kam bijis pārsteigums par grupām, kas, viņuprāt, jau beigušas pastāvēt, jo sen nav dzirdētas.» Raidījums tikko nosvinējis gada jubileju, taču jau guvis rokmūzikas cienītāju atzinību.
«Tehnomūziku gan manā raidījumā nedzirdēsiet, tomēr repertuārā ir arī kaut kas jestrāks, piemēram "AC/DC", "Slipknot" un citas populāras grupas. Divās stundās cenšos dalīties ar klausītājiem savā kaislē pret rokmūziku no pagājušā gadsimta 90. gadiem līdz mūsdienām - no "Limp Bizkit", "Dirty Machine" līdz pat Jaunzēlandes un AUstrālijas rokgrupām - "Ocean Grove" un citām.» Aldis smejas, ka otrajā stundā pēc pulksten septiņiem vakarā ritmi paliekot arvien dusmīgāki.
Dzīves un skatuves kūleņi
"Kurzemes Radio" kolektīvā jaunākā ir Adelīna Anna Ziemele, kura, mainoties ar Emīlu Kuplo, darbadienu pēcpusdienās vada raidījumu "Kūlenis FM", kurā skan dažāda mūzika. «Man pašai vislabāk patīk alternatīvā un nedaudz atšķirīgā indī mūzika. Manuprāt, tieši tādēļ mūsu radio nekļūst garlaicīgs, jo katrs raidījuma vadītājs izvēlas savu mūziku, kura mazliet atšķiras, tā rodas daudzveidība», ir pārliecināta Adelīna, kura darbu radio apvieno ar studijām Rīgā. Viņa mācījusies Ventspilī un lielu dzīves pieredzi guvusi, pusgadu strādājot un apceļojot Jaunzēlandi, bet par šiem piedzīvojumiem būs iespējams lasīt intervijā "Kurzemes Radio" jubilejas mēneša beigās - 26. maija ielikumā "Nedēļa kabatā".
Katram raidījuma vadītājam ir arī savs stāsts par to, kā viņš atradis radošo piepildījumu "Kurzemes Radio". "Radioskatuves" vadītājai Dacei Blathenai tas sācies ar saspringtos darba meklējumos atrasto vietu reklāmas nodaļā. «Domāju, ja nesanāks, nekas - iešu prom, bet iepatikās. Šī ir īpaša nodarbe cilvēkiem, kuriem ir ko teikt. Pēc kāda laika jutu, ka ar reklāmām vien ir par maz, tāpēc esmu ļoti pateicīga radio vadībai, ka vakaros man ļāva lasīt pasakas,», atceras Dace. Daces balss tembrs ir tik īpašs, ka bieži vien, ieejot veikalā, cilvēki jautājojt, vai viņa neesot no radio. Viņa sapņojusi sarunāties ar cilvēkiem, un tā īstenojies raidījums "Skatuves putekļu stāsti, kas ēterā skanēja trīs gadus.
«Nonācu pie atziņas, ka ar skatuvi nepietiek, jo ārpus tās ir vēl daudz interesantu, citās jomās strādājošu cilvēku, ar kuriem gribētos parunāties - tā radās "Radioskatuve". Četrus gadus nostrādāju arī rīta raidījumā "Diena top", un pusi no tiem kopā ar jauno kolēģi Kārli Neimani.» Nu gan rīta cēlienam mests miers, jo pūces pārvēršanās par cīruli atstājusi iespaidu uz veselību.
Klusie, dziļie ūdeņi
Ētera cilvēki vienmēr ir pamanāmāki, taču "Kurzemes Radio" nepārtrauktam skanējumam ļoti nozīmīgi ir arī tie, kuri paliek aiz kadra - reklāmas daļas vadītāja Inese Skujāne, kura šad tad kaut ko uzraksta un ierunā, un mārketinga daļas vadītāja Līga Veide, kurai darbs radio ir jauna pieredze. «Tas ir tik iespaidīgi, ko dara mani kolēģi. Piemēram, Andris uz katru raidījumu ir sagatavojis pamatīgu konspektu, lai ēters paietu bez negadītiem pārsteigumiem.,» apbrīno Līga. Viņa pirms trim gadiem no lielpilsētas pārcēlusies uz laukiem, bet tikai pagājušā gada novembrī pievienojusies radošajai komandai. Tomēr jau nācies ierunāt Ziemassvētku apsveikumu, un tas apliecina - ja strādā radio, jābūt gatavam uz visu.
Noteikti nedrīkst aizmirst saimniecības vadītāju, elektrotehniķi Imantu Johansonu, kurš glābj, ja kādreiz modernā tehnika saniķojas, un ziņu redaktori Daci Blūmu, kura nevarēja piedalīties sarunā, bet ir "Kurzemes Radio" balss no pirmās dienas. Arī viņas ceļš uz radio bijis gana neparasts, jo pēc profesijas Dace ir jaunzirgu trenere. Kopš bērnības pati nodarbojusies ar jāšanas sportu, vēlāk trenējusi jaunzirgus gan Latvijā, gan Vācijā, bet pirms divdesmit pieciem gadiem bija palikusi bez darba, un liktenis lēma par labu radio.
Lai nu kā, divdesmit pieci gadi radiostacijai ir vien tāds studenta vecums, kad iegūtā izglītība jāliek lietā. Te nu radošās komandas pieredze lieti noderēs, lai nākamie divdesmit pieci gadi "Kurzemes Radio" klausītājiem sniegtu daudz jaunu raidījumu un to veidotājiem patiesu prieku un gandarījumu par paveikto. Lai aug skanošā vērtība!
* Ar "Kurzemes Radio" kolektīvu sarunājās Zigmunds Bermanis.
"Kurzemes Radio" vēsture:
Pirmā lielākā reģionālā radiostacija frekvencē FM 106,4 Mhz sāka skanēt 1997. gada 25. maijā, aptverot Kuldīgu, Ventspili, Talsus, Saldu un Kandavu.
1998. gadā raidītāji tika izvietoti Ventspilī (FM 197,9 Mhz) un Liepājā (FM 88,4 Mhz).
1999.gadā raidītājs darbu sāka Tukumā (FM 2,4 Mhz).
2008. gadā raidītājs sāka darboties arī Saldū (FM 98,9 Mhz).
2009. gadā "Kurzemes Radio" iekārtojās jaunās, modernās biroja telpās Kuldīgā, Pilsētas laukumā 4a.
2015. gadā raidītājs tika ierīkots Jelgavā (FM 92,6 Mhz).
