Brīdina par stipru ģeomagnētisko vētru; iespējamas ziemeļblāzmas .
Saule atkal uzdarbojas – vairāki viens otram sekojoši M kategorijas Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi pavērsti pret Zemi, kā rezultātā laika posmā no 30. jūlija līdz 1. augustam iespējama spēcīga ģeomagnētiskā vētra. Kaut to prognozēt ir ārkārtīgi grūti, nav izslēgts, ka arī Latvijas platuma grādos pie labvēlīgiem laikapstākļiem būs manāma ziemeļblāzma.
Aizvadītajās dienās fiksēti seši M kategorijas un viens X jeb visspēcīgākās kategorijas Saules uzliesmojums. Kā zināms, Saules aktivitāte tuvojas 11 gadu cikla maksimumam, tāpēc šādi notikumi aizvadītā gada laikā tiek fiksēti aizvien biežāk. Daudziem atmiņā būs maija sākums, kad spēcīga uzliesmojumu sērija izraisīja pēdējos gados stiprāko ģeomagnētisko vētru. Krāšņas jo krāšņas ziemeļblāzmas bija redzamas daudzviet pasaulē arī visnotaļ tālu no poliem. Tostarp Latvijā ar neapbruņotu aci zaigošanu pamalē varēja redzēt pat Rīgā cauri visam gaismas piesārņojumam, bet tālāk no pilsētu apgaismojuma pavērās pavisam krāšņa aina, kādu Latvijā bieži negadās redzēt.
Vai šoreiz kosmosa laika ziņu speciālisti sola ko līdzīgu? Pagaidām nē. Ja piepildīsies prognoze par G3 kategorijas ģeomagnētisko vētru, tad ar nosacījumu, ka naktī būs skaidras debesis, var palaimēties ziemeļblāzmu redzēt pat līdz 50. ziemeļu paralēlei, tātad arī Latvijā.
Tiesa, jāatgādina, ka Saules uzliesmojumiem un koronālās masas izvirdumiem sekojošo notikumu gaitu ir ļoti grūti prognozēt. Pat ja tie ir pavērsti pret Zemi, ne vienmēr ir garantija, ka izvirdumos izsviestā lādēto daļiņu plūsma mūs sasniegs. Nepieciešama arī pareiza starpplanētu magnētiskā lauka konfigurācija.
Tādējādi varam simtiem un tūkstošiem gadu uz priekšu prognozēt noteiktus astronomiskus notikumus, bet ne citus. Debess ķermeņu kustība ir ļoti precīzi aprēķināma. Piemēram, zinām, ka nākamais gredzenveida Saules aptumsums Latvijā būs redzams 2039. gada 21. jūnijā, bet nākamo pilno Saules aptumsumu cilvēki šeit varēs vērot vien 2142. gada 25. maijā. Iedomājieties, cik lieliski būtu, ja meteoroloģiskās prognozes varētu piedāvāt ar tādu pašu precizitāti! Savukārt polārblāzmas šādi – ar augstu ticamību – prognozēt nevar ne tikai gadiem, bet pat dažas dienas uz priekšu. Jāizpildās pārāk daudziem faktoriem, no kuriem daļa ir visu laiku mainīgi.
Tas nozīmē, ka uz ziemeļblāzmu brīdinājumiem jāreaģē diezgan strauji. Visdrošākās prognozes parasti sniedz Zemei tuvie kosmiskie aparāti, kuri var fiksēt šo lādēto daļiņu plūsmu ceļā uz Zemi. Vien tad var kaut cik ticami prognozēt gaidāmās ģeomagnētiskās vētras spēku.
Tās klasificē skalā no G1 līdz G5, un šobrīd 30. jūlijā prognozētā G3 skaitās jau visnotaļ spēcīga ģeomagnētiskā vētra. 31. jūlijā un 1. augustā tās spēks varētu sarukt līdz G2, liecina pašreizējās aplēses.
Vai varam cerēt uz ziemeļblāzmām? Tas ir iespējams, taču diemžēl kaut ko garantēt un apgalvot šoreiz būtu maldinoši. Atliek vien gaidīt un sekot līdzi īstermiņa prognozēm. Tās var meklēt, iemēram, šajā ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes kosmosa laikapstākļu prognožu vietnē. Var arī telefonā instalēt kādu no polārblāzmu prognožu lietotnēm, piemēram, "My Aurora Forecast & Alerts" vai citu līdzīgas funkcijas lietotni. Un cerēt uz skaidrām debesīm. Pašlaik Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes liecina, ka pirmdienas vakarā un naktī debesis, sākot no valsts rietumiem, pakāpeniski skaidrosies.
