"Lācīši", likumi un "radio zaķi". Latvijas Radio biedrībai – 100. jubileja
Nākamgad Latvijas Radio svinēs simto jubileju. Savukārt jau šogad simtā jubileja aprit organizācijai, kam bija ļoti liela loma, lai radio Latvijā sāktu skanēt, un tā ir Latvijas Radio biedrība.
Radio sākotnēji tika uzskatīts par stratēģiski ļoti ietekmīgu sakaru līdzekli, ko privātām personām var ļaut klausīties, tikai ieviešot atbilstošu likumdošanu. Tieši Latvijas Radio biedrībai bija lieli nopelni šo likumu izstrādē, tāpat tā ļoti daudz darbojās radio popularizēšanas jomā.
Šo sestdien, 15. jūnijā, Dundagā notiks biedrības simtgadei veltīts pasākums.
Pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā Eiropā viena pēc otras tika atvērtas radiofona stacijas. Arī Latvijā radās arvien lielāka interese par radio klausīšanos.
Regulāras pārraides Rīgā bija plānots uzsākt 1925. gada nogalē, bet pirms tam vajadzēja izstrādāt sistēmu, kā tas notiks, kā valsts šo procesu kontrolēs.
Radio tolaik uzskatīja par stratēģiski spēcīgu līdzekli, ko privātpersonām var nodot lietošanā, tikai ieviešot atbilstošu likumdošanu.
Lai likumu izveidē iesaistītu arī sabiedrību, 1924. gadā tika nodibināta Latvijas Radio biedrība, kurā gada laikā iestājās ap 300 biedru, kas bija dažādi radio jomas speciālisti un interesenti.
Latvijas Radio amatieru līgas biedrs Andris Bruņenieks stāsta: "Patiesībā visā šajā lietā galvenais bija finanšu aspekts, jo Latvijas Radio tika veidots kā saimnieciskā aprēķina organizācija un tai vajadzēja kaut kādā veidā sevi atpelnīt. Līdz ar to caur šo likumu tika ieviesta radio abonentu maksa un tajā pašā reizē radio klausītājiem bija nepieciešams kaut kādā veidā atvieglot šo te radio iegādi, jo radio tajā laikā maksāja aptuveni viena mēneša algu, bet zinoši cilvēki varēja šo radio uztaisīt paši."
Radio cenu lapa par pašu aparātu. Foto: no kolekcionāra Ivara Ķupja kolekcijas
Lai šie tehniski zinošie cilvēki legāli varētu paši būvēt radioaparātus un viņiem nebūtu jāpērk aprāts par 140 latiem, kā tas tolaik maksāja, Latvijas Radio biedrība likumā ieviesa jaunu kategoriju – radioeksperimentators. Lai par tādu kļūtu, bija jākārto speciāls eksāmens.
Biedrībai ir arī lieli nopelni kā radio popularizētājai Latvijā, tā rīkoja lekcijas, izstādes, izdeva žurnālus, rīkoja kursus.
Sākotnēji rūpnieciski ražoti radioaparāti bija ne tikai dārgi, bet arī Latvijā maz pieejami, jo tos ražoja tikai Pasta un telegrāfa virspārvaldes galvenās darbnīcas. Andris Bruņenieks raksturo ainu 1925. gada 1. novembrī, kad izskanēja pirmā Latvijas Radio pārraide: "Ir ziņas, ka esot klausījušies 331 legāls radio abonents un vēl kādi 10–20 tā sauktie radio zaķi, kuri to darīja nelegāli. Tātad varēja sev uzlikt antenu un sakārtot radioaparātu, un klausīties bez abonentmaksas. Tā bija ne tik maza. Divi lati mēnesī, un ar to bija aplikti pilnīgi visi, kas klausījās radio, arī šie radioeksperimentatori."
Iespējams, ka daļa klausītāju pirmo radiopārraidi klausījās ar pašu pirmo tieši Latvijā sērijveidā ražoto vienlampiņas radioaparātu, kas bija tapis Pasta un telegrāfa galvenajās darbnīcās un kura nosaukums bija "Lācītis".
Andris Bruņenieks atklāj: "Kāpēc "Lācītis"? Tāpēc, ka ieslēdzot tas rūca. Tā arī principā nolēma to turpmāk saukt par "Lācīti". Grūti teikt, vai līdz mūsdienām ir kāds no šiem aparātiem saglabājies. VEF muzeja ekspozīcijā tā nav, bet varbūt kādā privātā kolekcijā tas vēl ir."
20. gadsimta 30. gados Rīgā jau darbojās trīs radio rūpnīcas – Leibovica foto un radio centrāle, Apsīša un Žukovska radiorūpnīca un VEF, kas izveidojās no Pasta un telegrāfa virsvaldes darbnīcām.
1940. gadā pēc Latvijas okupācijas rūpnīcas pārņēma padomju režīms. Šajā pašā gadā ar Tautas komisāru padomes lēmumu likvidēja arī Latvijas Radio biedrību:
"Šādu radio biedrību ne visai vēlējās jaunā vara, jo viņiem šķita nedroši šie cilvēki, kuru rokās bija diezgan efektīvs pārraides līdzeklis. Un drīz vien nāca tāds posms, kad visas radio iekārtas, pat uztvērējus nācās nodot (tos vēlāk izjauca detaļās vai sakrāva kaudzēs un iznīcināja), un sakarā ar to principā visa radio kustība uz to brīdi Latvijā tika pārtraukta," teic Andris Bruņenieks.
1990. gados, kad Latvija atguva neatkarību, tika izveidota Latvijas Radioamatieru līga, kas pārņēma un joprojām turpina Latvijas Radio biedrības tradīcijas un darba metodes.
Šo sestdien,15. jūnijā, Dundagā, Ievlejās, seno lietu krātuvē, notiks biedrības simtgadei veltīts pasākums.
