Mediju politikas pamatnostādnes ir kā vēlmju saraksts, par kuru piepildīšanu pagaidām nav nekādas skaidrības – šādi par nule sabiedrības vērtēšanai nodoto dokumentu saka vairāki tā tapšanā iesaistīti mediju organizāciju pārstāvji. Sabiedrībai ir dotas tiesības 30 dienu laikā iepazīties ar dokumentu un iesniegt papildu priekšlikumus. Tāpēc to, kāds gala variants vēl tiks pieņemts, neviens pagaidām neuzņemas prognozēt.
Iepriekšējais šāda veida dokuments zaudējis spēku 2020. gadā – tātad četrus gadus esam dzīvojuši bez nosprausta mediju politikas virziena. Šodien sabiedrības apspriešanai nodotais dokuments paredz, ka būtiskākais, uz ko jātiecas līdz 2027. gadam ir:
stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa;
droša mediju vide;
neatkarīga mediju vide;
kvalitatīva mediju vide.
«Katrā no šiem virzieniem ir paredzētas arī konkrētas darbības, lai pirmām kārtām palielinātu dažādus atbalsta mehānismus mediju vides daudzveidības saglabāšanai,» norādīja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
Dokumenta rakstīšanā iesaistītie nosauc vairākas nepieciešamās rīcības, piemēram, stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicināt sabiedrības un tiesu varas izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem, kā arī daudzus citus mediju darbam un preses brīvībai svarīgus jautājumus. Taču paši atzīst, ka nozīmīgāks par pašu dokumentu būs rīcības plāns – kā dokumentā minēto izpildīt. Šāds rīcības plāns savukārt vēl nav tapis.
Piemēram, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētājas Ivonnas Plaudes ieskatā šīs pamatnostādnes varētu nosaukt par vienu no izcilākajiem dokumentiem, ko viņa redzējusi saistībā ar mediju politiku.
«No tāda viedokļa viss ir kārtībā, tikai ir jautājums, kā panākt šos mērķus. Un, lūk, šīs atbildes mums visiem ir vēl, vēl un vēl ļoti lielu izaicinājumu priekšā, jo daudzi no lēmumiem būs politiķu rokās,» sacīja Ivonna Plaude.
«Tas ir tāds reālais jautājums par to realizāciju. Kas no tā un kādā formā varēs tikt realizēts,» sacīja Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklis Filips Rubenis.
Par mērķu izpildi bažas pauž asociācijas "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka, arī norādot, ka dokuments nonāks politiķu rokās.
«Vispirms mūs biedē, lai šis process netiktu politizēts. Mēs gribam, lai diskutē, bet, lai šī diskusija būtu konstruktīva, faktos un pētījumos balstīta un tiktu uzklausīts arī mediju viedoklis,» pauda Līdaka.
Mediju politikas pamatnostādnēs uzsvērta arī latviešu valodas lietojuma palielināšana mediju vidē, veicinot latviskāku mediju vidi. Tie varētu būt, piemēram, raidījumi, kas ar mediju palīdzību māca cittautiešiem latviešu valodu. Savukārt pašlaik aktuālais jautājums par krievu valodu sabiedriskajos medijos šajā dokumentā netiek apskatīts. Dokumenta autori norāda, ka attiecībā uz Rus.LSM un Latvijas Radio 4 nākotni gaida secinājumus un rīcības plānu, kas varētu izkristalizēties Valsts prezidenta rīkotajā diskusijā 8. aprīlī.
Dokumentu "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024. – 2027. gadam" lejupielādēt var šeit.
