Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta
Augstākā tiesa (AT) atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.
AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.
Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.
Jāatgādina, ka apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited". tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.
Ar pasludināto spriedumu par nevainīgiem tika atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu tika nolemts izbeigt.
Prokurors par šo spriedumu iesniedza kasācijas protestu, ko AT apmierināja, un lieta atkal būs jāskata apgabaltiesā.
KONTEKSTS:
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) un "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām "Kempmayer Media Latvia("Kempmayer") amatpersonām. Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim - divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.
Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.
Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa iepriekš piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Vienlaikus apelācijas instances tiesa iepriekš attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.
Savukārt AT atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā.
Savukārt Ekonomisko lietu tiesa lēma attaisnot visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos. Starp apsūdzētajiem bija ekspolitiķis Andris Šķēle, politiķis Ainārs Šlesers (LPV) un bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un citi.
Par spriedumu tika saņemts apelācijas protests. Arī Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos atzina par nevainīgiem. Pilnais apgabaltiesas spriedums būs pieejams 18.decembrī, kuru vēlāk varēs pārsūdzēts AT.
