Reiz bija... Tā sākas pasakas ar laimīgām un ne tik laimīgām beigām Valkai reiz bija Gunārs Liedags "Viņam pateicoties, kinoteātrī notika brīnišķīgi kinodraugu kluba sarīkojumi, ar skatītājiem sarunājās populārākie aktieri, bija iespēja noskatīties labākās latviešu un ārzemju mākslas filmas. Liedags paspēja daudz, līdz atdūrās pret barjeru, aiz kuras sākās naudas trūkums. Kino no rajona budžeta ailes pavisam izslīdēja laukā un, šķiet, nevienam tā problēmas", izņemot pašus kinodarbiniekus, tā īsti nesāpēja. Nesāpēja arī Liedaga, šī nemiera gara un dullo ideju autora ieguldītais milzīgais darbs Valkas kino attīstībā. Grūtākā vietā tika iets vieglākais ceļš — Valkas kinoteātrī iekārtoja atpūtas centru. Diemžēl arī tā ienākumi nespēja segt augstos telpu apkures izdevumus un pašu centru rajona valdei galu galā nācās slēgt, jo atpūtas vietā tur plauka un zēla visparastākā žūpošana.
Toties Gunārs Liedags pārcēlās dzīvot un strādāt uz Smilteni, savam fanātiskajam darbam atrodot piekritējus gan pilsētas valdes, gan iedzīvotāju vidū.
Ir pagājuši vairāki gadi, kopš sāku visu no jauna. Tagad esmu oficiāli reģistrējies Tieslietu ministrijas Informatīvo lielu departamentā un pēc papīriem skaitos G.Liedaga studija "TV Smiltene". Divas reizes nedēlā rādu lielo kino Smiltenes kinoteātrī. Valkai tika atdota mūža labākā daļa. Sāp sirds, kad iedomājos, kas tajās neapkurinātajās telpās ir noticis ar labo un dārgo aparatūru, — Gunārs savi ierastajā manierē pārvelk ar plaukstu pār pieri, drūmās domas atgaiņājot. Ko darīt, ja tāda ir dzīve. Ja kāds vienkārši nem un uzspļauj entuziasmam un vēlmei strādāt.
Toties tagad Liedags atkal ir Liedags un iekārtas, kas sūri grūti gādātas par personiskajiem līdzekļiem, neviens viņam atņemt nevar. Pārnācis uz Smifteni, Gunārs pie savas mājas uzlika "šķīvīti" — satelītantenu un apvaicājās gan vienam, gan otram attālākam kaimiņam, kā ar redzamību Redzot, jā. Tad Gunārs izlēmis iet uz pilsētas valdi un prasīt oficiālu atļauju raidījumu uzsākšanai. Taču — ak, nelaime. Sēde bijusi nolikta tieši uz 1991.gada 20.augustu. Nevienam tādu lielu politisko notikumu virpulī nav interesējusi Liedaga televīzija — lai darot pats, kā gribot. Kad nu augusta notkumi cik necik aprima, Gunārs "uz savu galvu" sasaucis pilsētas iedzīvotājus kinoteātrī. Kā saka, uzzināt, vai ir vajadzīgi Smiltenē satelīttelevīzijas raiidījumi vai nav. Atnākuši diezgan daudzi televizoru īpašnieki, un tā tas viss sācies. Tagad Liedaga studijai ir vairāk nekā 400 abonenti, kuri ik mēnesi maksā abonēšanas naudu un ik piektdienas saņem raidījumu programmu nākamajai nedēļai.
Taču Liedags savā būtībā ir arī žurnālists (savulaik septiņi gadi nostrādāti rajona avīzē), tādēļ šis darbs vēl nav aizmirsts arī šodien.
«Izdomāju, ka "pliku" satelītu vien iedzīvotājiem skatīties nebūs Interesanti, un sāku vakaros pēc "Panorāmas" raidīt vietējās ziņas, dažādu informāciju. Vienīgais mīnuss, ka runāju "aiz kadra", jo ne tik vienkārši ir šajos laikos nopirkt visu vajadzīgo tehniku un "kļūt redzamam". Ļoti iecienīti ir sludinājumi. Ja kāds sauc pēc palīdzības, tos sludinājumus raidu par brīvu. Atlaides ir arī pensionāriem. Gadās pa smaidīgam sludinājumam, taču, protams, savā būtībā loti nopietnam. Proti, Smiltenē ir viens vienīgs papagailis un tas saimniekam allaž pazūd. Atrodas gan arī. Ļoti populāra pēdējā laikā ir apsveikšana pa televizoru — līdzīgi kā radio "Muzikālais sveiciens vienīgi jums". Es nolasu tekstu, kādu pantiņu un atskaņoju mūziku. Ekrānā pa to laiku ir ziedu attēls. Nereti piektdienās un sestdienās šie apsveikumu koncerti ilgst pat stundu», — stāsta G.Liedags Sludinājumus parasti pieņem pa tālruni, bet tos var nodot arī ik dienas noteiktā laikā pilsētas kinoteātra telpās, kur G.Liedagam ir pieņemšana.
Šajā pavasarī Smiltenes televīzijā notika pirmais eksperimentālais raidījums tiešajā ēterā. Smiltenes vidusskola organizēja izlozi, lai savāktu līdzekļus skolēnu sūtīšanai uz mācību olimpiādēm. G.Liedags visu izlozes gaitu translēja televīzijā Pēc tam smilteniešiem bija iespēja neklātienē tikties ar Saeimas deputātu kandidātiem, skatīt viesus no Dānijas sadraudzības pilsētas, būt kopā ar Vispasaules smilteniešu saieta dalībniekiem. Tagad iecerēts raidījums — saruna ar pilsētas valdes pārstāvjiem. Tās laikā iedzīvotāji varēs uzdot jautājumus pa telefonu un tūlīt saņemt arī atbildes.
leceru jau Ir daudz, bet... Vislielākā problēma, ka nav personiskās videokameras. Solīt jau dažas lielās firmas sola, taču arī tām nauda no gaisa nebirst. Palīdzējusi man ir firma LMMK, maziņa cerībiņa dota no dāņu puses. Jācīnās, jāmeklē iespējas, jākrāj nauda. Es uzskatu, ka jaunumiem par pilsētas dzīvi jābūt redzamiem. Un gan būs.
Smiltenes televīzija raida arī satelītprogrammas. Taču ne jau vienu programmu visas dienas, vai pat vairāku dienu garumā. Satelītraidījumi — tie ir pamatīga Gunāra piestrāde. Saņemot jauno programmu, viņš izmeklē pašus kvalitatīvākos un interesantākos raidījumus. Tos ieraksta un savukārt veido savu — katras dienas raidījumu ciklu. Jā, darbu tas prasa, toties ir atdeve, ir interesanti. Smiltenieši ļoti iecienījuši vācu šlāgerparādi, sporta raidījumus, filmas.
«Es domāju, ka esmu tipisks lauku televīzijas pārstāvis, kuri cīnās par izdzīvošanu. Un esmu jau savā būtībā arī vēl žurnālists. Tādēļ gribu dot pēc iespējas vairāk tādas informācijas, kas patīk cilvēkiem. Šobrīd manus raidījumus skatās Smiltenē un 9 kilometru apkārtnē. Vienkārši jāstrādā un jācer, ka būs labāk», — uzskata Gunārs.
Ko vēl piebilst? Smiltene, cik nu šajos finansiālajos apstākļos ļauts, televīzijas un kino ceļā iet kā vinnētāja. Valkas pusmirušajā kinoteātrī dzīvību diez vai vairs kāds iepūtīs, jo Liedags nu ir Smiltenē.
