Mēnesi pirms Latvijas televīzijas jubilejas sašķeļas kāda paju sabiedrība, kura LTV bija ieguldījusi krietnus pūliņus.
5.oktobri Valmieras kultūras namā uz paju biedm sanāksmi pulcējās Vidzemes TV īpašnieki: Valmieras, Cēsu, Valkas un Alūksnes rajona, Latvijas TV un firmas VanLit pārstāvji, lai spriestu, kā strādāt tālāk. Kā strādāt tālāk - tas ir nosacīts jēdziens, jo Mētra Ikale, LTV pārstāve šajā sapulcē, ziņojumā LTV ģenerāldirektoram un viņa vietniekam raksta:
"Trešdien, 5.oktobri, Valmieras kultūras namā notika Vidzemes TV sabiedrības, kuras dalībniece ir ari LTV, sēde. Darba kārtībā divi jautājumi: 1) direktora vēlēšana, 2) Vidzemes TV tālākas darbības koncepcija. Sanāksmes gaitā 1.punkts pārvērtās par otro. Virzienu tam ar savu ziņojumu deva direktora vietas līdzšinējā izpildītāja Gunta Matisone paziņojot, ka Vidzemes TV ir bankrotējusi un 5. X ir jāpieņem lēmums par likvidāciju. To pašu ar visādām Vidzemes TV adresē rakstītām parādzīmēm, galvenokārt rakstītām no P.Dundura un viņa grāmatvedes, VanLit īpašnieka Vanadziņa un Matisones kundzes, pieprasīja un atbalstīja likvidāciju, gan savas pajas, gan Valmieras rajona pajas vārdā Vanadziņš un nez kāpēc tur klātesošais Uldis Šiliņš (U.Siliņš bija pirmais Vidzemes TV direktors, - 1.Z.)."
Tātad šajā sapulcē tika spriests par Vidzemes TV iespējamo likvidāciju, jo reālajā darbībā tā nejauši ir saplūdusi ar pavasarī izveidoto Valmieras TV, un situācija ir līdzīga kā ķiļķēnu un klimpu katlā.
Vidzemes TV sākums
Vidzemes TV dibināja 1991. gadā ar cēlu un skaistu domu, ka reģionam būs pašam savs TV kanāls, ka iegūs arī Latvijas TV kopumā, jo ziņas no šī novada būs valsts programmā. Vidzemes TV bija pat izņēmuma stāvoklī, jo divus gadus ziņās varēja vērot LTV1 programmā, turpretī citas reģionālās TV iekļuva tikai ar Panorāmas starpniecību.
Kad dibināja Vidzemes TV, katrs pajas īpašnieks iestājās ar 60 000 rubļu lielu sākuma naudu, bet LTV, gribēdama palīdzēt, savu paju nodrošināja ar pārvietojamo televīzijas staciju (PTS) Magnolija 80 (tajā ietilpst autobuss LIAZ un mašīna ar TV aparatūru), kas ir vērtāka par 60 000 rubļu. Kā pastāstīja LTV PTS daļas vadītājs Jurijs Ivanovs, šī bijusi labākā stacija, jo apgādāta ar franču kamerām, tāpēc sūtīta uz olimpiādi un augstu kungu vizītēm. Ar laiku par Vidzemes TV līdzīpašnieku kļuva ari firma VanLit jeb tās divi īpašnieki Vanadziņš un Litiņš, cerot, ka dodot transportu Vidzemes (Valmieras) TV, pretī dāsni saņems reklāmas vietu.
Bija tehnika, ari direktors (U.Siliņš), vajadzēja tik strādāt, bet diemžēl, kā stāsta Vidzemes TV bijušais darbinieks Andis Švalbe, pirmais Vidzemes TV vadītājs neesot bijis ieinteresēts īpašā uzņēmuma attīstībā un uzplaukumā. Aparatūra vairāk stāvējusi garāžā un rūsējusi, nekā tikusi lietderīgi izmantota.
Tas sākās pagājušajā vasarā
1993. gada vasarā pēc Saeimas vēlēšanām papildus tika iegādāta Super VHS tehnika 14 000 vācu mārku vērtībā. Šī nauda iegūta par Zīgerista reklāmu, kas vēlēšanu kampaņas laikā tika ar viltu ielikta ēterā, jo šāda reklāma bija aizliegta. Nu darbi virzījās, tikai pa citu ceļu.
Tūlīt pēc tam toreizējais Valmieras rajona pašvaldības vadītājs Guntis Pīrāgs sasauca sapulci, kurā Vidzemes TV direktora godu un krēslu gribēja atdot Pēterim Dunduram. No Vidzemes TV valdes priekšsēdētāja amata tika atbrīvots Imants Saulītis. Rajona pašvaldība izmantoja tiesības izvirzīt savu kandidātu valdes loceklim, tāpēc viņa vietā nāca Nīcgalis, kas ir ari Valmieras TV līdzīpašnieks. Jau šajā sapulcē G.Pīrāgs sīki un smalki izklāstījis Valmieras un Vidzemes TV likteni. Taču neviens viņa runām nav noticējis. Valmieras TV 9.kanālā sāka darboties tikai 1994. gada aprīlī, taču Vidzemes TV ziņu kvalitāte jau pirms tam strauji mazinājās.
Kā liecina dokumenti, 1994. gada martā kā absolūti nolietota par Ls 50 tika pārdota LTV pajas daļa autobuss LIAZ, bet tā paša gada jūnijā pārdota ari otra pajas daļa PTS Magnolija - 80 par Ls 2000. Šī summa izmaksāta darbiniekiem algās. Taču par PTS iegūto naudu drīkstēja iegādāties citus pamatlīdzekļus (tehniku).
P.Dundurs bija ne tikai Vidzemes TV direktors, bet ari Valmieras kultūras nama direktors un privātā uzņēmuma LV LTD, kas gatavo videomateriālus ģimenes svētkos un citos gadījumos, īpašnieks. Par galveno redaktori Vidzemes TV strādāja Gunta Matisone, kas vienlaicīgi bija ari Latvijas radio korespondente Vidzemē.
Vidzemes TV līdz šim bijuši četri vadītāji. U.Siliņu nomainīja P.Dundurs. Pēc viņa saviem daudzajiem tituliem vēl vienu pieskaitīja G.Matisone, kļūdama par direktora vietas izpildītāju, gan uz neilgu laiku. No 5.oktobra direktors ir A.Gobzems.
Un dzima jauna televīzija
Kad Vidzemes TV beidzot bija nodrošināta ar labu tehniku, dzima Valmieras TV. Parasti, uzsākot darbību, uzņēmumu nedibina tukšā vietā. Nevarētu teikt, ka Valmieras TV bija tukšinieki. Pašiem gan viņiem nekā īpaši daudz nebija, toties bija Vidzemes TV. Tā kā saimnieki itkā ir vieni, jo P. Dundurs bija ari Valmieras TV vadītājs un G.Matisone ziņu bloka galvenā redaktore, Valmieras TV bez sirdsapziņas pārmetumiem darbojās ar Vidzemes TV aparatūru.
Kā pastāstīja G.Matisone, pēc viņas domām, Vidzemes TV bija mākslīgi radīta, tāpēc tai nebija attīstības iespēju. Vidzemes TV tika dibināta, kad rajonu pašvaldības vēl spēja maksāt, bet tagad paju iemaksas esot retas un neregulāras. Otrs Vidzemes TV klupšanas akmenis bijušas reklāmas, jo rajonu uz- ņēmēji nav spējīgi samaksāt tādu naudu, kāda paredzēta LTV 2 programmas reklāmas izcenojumos. Vidzemes TV jau sakrājies Ls 1500 parāds par nenomaksātu telpu īri un neizmaksātiem honorāriem. Bez reklāmām Vidzemes TV nevar eksistēt. G.Matisone kā kompromisu piedāvā iespēju rajoniem, kas darbojas Vidzemes TV ietvaros, slēgt līgumu ar Valmieras TV, lai varētu turpmāk veidot savus raidījumus. Kaut gan, pēc viņas domām, Vidzemes TV nav paredzams garš mūžs.
Vidzemes TV darbošoties Cēsīs
Liktenīgajā s.oktobra sapulcē, kad sprieda par Vidzemes TV tālāko likteni, nolēma, ka Valmierā Vidzemes TV vairs nevar pastāvēt, tāpēc centrs jāpārceļ uz Cēsīm. Par to balsoja četri no sešiem sanāksmes dalībniekiem - Val kas, Alūksnes (viņi ari pieprasīja šādu lēmumu) un Cēsu rajona pārstāvji un LTV. Cēsu rajona pašvaldības vadītājs M.Niklass šajā sanāksmē apsolījis, ka dos telpas tehnikas novietošanai un Vidzemes TV tālākai darbībai. Taču viss tā ari palika jābūt līmenī, jo Valmieras rajona pašvaldības vadītājs K.Greiškalns paziņojis, ka šo tehniku neļaus aizvest, jo tā atrodas Valmierā un par to viņš ir atbildīgs. Tad LTV pārstāve Mētra Ikale pieprasījusi, lai tehnika tiktu glabāta aizplombētā telpā. Tas arī izdarīts, taču Ikales kundze saka, ka plombas bijušas stipri apšaubāmas, tāpēc nevar zināt, cik godīgi glabāta tehnika.
Cēsu rajona korespondente Vidzemes TV Valda Rozenberga sarunā gan bija krietni atturīga. Jā, tehniku pārcelšot, to izvietošot Lattelecom jaunajās telpās. Viņa esot tikai ārštata korespondente un īpaši daudz nezinot. 1994.gada 2.novembra Vakara Ziņu numurs gan liecina, ka Rozenbergas kundze šo to zina un ir diezgan runīga.
Taču kāds liktenis gaida tehniku un Vidzemes TV tālāko darbību Cēsīs? Pirmkārt, Cēsīs nav raidītāja. Otrkārt, kā tā tiks izmantota? Pagaidām cēsnieki esot stingrās Vidzemes TV pozīcijās, G.Matisone, kas ir pieredzes bagāta šajā jomā, kā ļoti reālu pieļauj iespēju, ka arī Cēsīs uz sarūpētas tehnikas bāzes var veidoties sava TV. Jaunais Vidzemes TV direktors ir ar miem palīdzēt cēsniekiem, ari viņiem darboties, bet tikai ne tā, kā to izdarīja Valmierā. Vissatrauktākie ir LTV pārstāvji, jo var gadīties, ka zemūdens straumes, it kā veiksmīgi iesākot pācelšanos, aiznes pavisam citur.
Pagaidām ir tikai gods
Paradoksāli skan - jaunievēlētais direktors. Vispirms tiek paziņots par uzņēmuma bankrotu, bet tad likvidācijas pieprasītāji vienprātīgi ievēlē jaunu direktoru. Jāsaka, par šādu atbalstu brīnās arī pats A.Gobzems.
Jaunievēlētais Vidzemes TV direktors A.Gobzems vairāk runā vēlējuma izteiksmē, jo viņam pagaidām pieder tikai gods būt par direktom un daži dokumenti, kas apliecina Vidzemes TV parādus. Pārējais vēl ir Valmierā aiz plombām. Visi Vidzemes TV darbinieki ir iesnieguši atlūgumus.
Taču uz savu iespējamo darbu nākotnē A.Gobzems raugās perspektīvi. Viņš uzskata, ka veselais saprāts uzvarēs, un cer, ka visu varēs nokārtot sarunu ceļā. Tā kā viņš nav ne valmierietis, ne cēsnieks, tad visas problēmas var vērtēt ar mierīgāku skatu. A.Gobzems šajā situācijā nebūtu piekritis kļūt par direktom, ja TV paliktu Valmierā.
Gobzema kungs cer, ka paies laiks un tie, kas tagad rauš sev, sapratīs, ka ir jādarbojas kopā, ka jābūt maziem korespondentu punktiem visās pilsētās, pat pagastos.
Plikais karalis - tā sevi dēvē A.Gobzems, ir apņēmības pilns. Viņaprāt, vispirms jāuzstāda raidītājs Cēsīs, tad, ja vēlēsies, ari Alūksnē un Valkā. Taču pavisam kategoriski izskanēja teikums: «Kamēr es te būšu, nekas tamlīdzīgs nenotiks,» - kas tika bilsts par iespēju Cēsīs uz Vidzemes TV bāzes radīt savu televīziju. Vērojot bēdīgo pieredzi, Gobzema kungs saka, ka paralēli uz Vidzemes TV tehnikas bāzes nekādas citas struktūras nedarbosies. Tas, protams, notiks tad, kad tehnika būs Cēsīs.
Vidzemes TV būs
Šī uzņēmuma piespiedu dīkstāve radusies vairāk personisko ambīciju dēļ. Pēc M.lkales domām, tā nevar būt, ka divi paju īpašnieki uzspiež pārējiem likvidāciju. 5.oktobra sapulcē par Vidzemes TV likvidāciju nobalsoja Valmieras rajona pašvaldības un VanLit pārstāvji. Alūksnieši atturējās, bet pārējie bija par Vidzemes TV saglabāšanu. Ja kādam pajas turētājam ir pretenzijas, var taču izstāties. Valsts TV pārstāvji uzskata, ka pārāk daudz ir ieguldīts, lai uzņēmumam ļautu tā vienkārši izjukt. Pagaidām Vidzemes TV ziņas Rīgai gatavo dažādu rajonu entuziasti. Cik ilgi? Pašreiz tā ir cīņa starp diviem paju turētājiem Valmierā un lielākās pajas īpašnieku - Latvijas TV.
