Radio un televīzijas padome nepiekrīt apvainojumiem par cenzūru
Inkēns uzskata, ka padomes loma jāmaina
(Rīga, 17. marts.) Atbildot uz trešdien izplatīto Media fonda direktora Kristiāna Rozenvalda paziņojumu par Radio un televīzijas padomes iejaukšanos privāto raidsabiedribu lietās, padomes priekšsēdētājs Zigmunds Skujiņš un viņa vietnieks Kārlis Vahšteins Dienai pauda savu nostāju, apgalvojot, ka runāt par cenzūru ir "vismaz naivi". Pašreizējā likumdošana nosaka padomes kā sabiedriskas institūcijas darbību, kam jārūpējas, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses un nodrošināta vārda un informācijas brīvība. Vainojot Radio un televīzijas padomi cenzūrā, vajadzētu pamatojumu, norādot konkrētu likumpārkāpšanas gadījumu.
Media fonda prezidijs. 16. martā izplatījis paziņojumu, kurā lūgts Saeimas deputātus pārskatīt Radio un televīzijas padomes darbības pilnvaras un nepieciešamību. Fondā darbojošies Latvijas lielāko masu informācijas līdzekļu vadītāji esot norūpējušies par vairāku Latvijas institūciju, to skaitā arī Radio un televīzijas padomes, vēlmi iegrožot masu informācijas līdzekļus.
Padomes sēdē izskatīta arī privātā televīzijas kanāla KS-video raidījumu kvalitāte, sacīja Z.Skujiņš. Pieņemts lēmums aizrādīt KS-video, ka tā programmā ietvertais pielikums SM-video propagandē Latvijā nereģistrētas organizācijas. Padome nolēmusi brīdināt raidsabiedribu, ka šādu darbību valstī aizliedz likums, un tas var radīt sarežģījumus, turpmāk slēdzot līgumus ar padomi. Kā paskaidroja Z.Skujiņš un K.Vahšteins, tas nebūt nenozīmējot, ka padome varētu aizliegt vai atļaut KS-video raidīšanu. Nolemts šo faktu darīt zināmu Tieslietu ministrijai, kurai jāizvērtē šis gadījums savas kompetences ietvaros. Tomēr galīgo spriedumu par šīs darbības likumību vai nelikumību var pasludināt tikai tiesa, paskaidroja Z.Skujiņš.
Padome trešdienas sēdē pieņēmusi ari lēmumu ierosināt Latvijas Radio un televīzijas centram pārtraukt Radio AA un Radio 2 darbību no 26. marta, jo raidstacija Radio AA raida savas programmas bez Radio un televīzijas padomes atļaujas, nenokārtojot raidīšanas maksu, un Radio 2 nav noslēgusi līgumu ar padomi, ko prasa likums, un nav saņēmusi raidīšanas atļauju.
Kā uzsvēra Z.Skujiņš un K.Vahšteins, runa neesot tik daudz par konkrētu naudas summu, bet par Radio un televīzijas padomes nolikuma nepildīšanu, t.i., palikšanu it kā ārpus likuma. Padomes vadītāji iebilda Media fondam šajā gadījumā nevajadzētu pārmest padomei tās prasības, bet gan, ja fonds tām principiāli nepiekrīt, lūgt Saeimu izdarīt grozījumus likumā.
Pret šīs maksas noteikšanu iebilst Radio AA veidotāji, uzskatot, ka Radio AA sācis darboties vēl pirms likuma par radio un televīziju pieņemšanas, tādējādi likumu nevarot piemērot ar atpakaļejošu dartumu. Tāpat, uzskata Radio AA darbinieki, šādas maksas noteikšanu nereglamentējot likums.
Runājot par Radio un televīzijas padomes lietderību, K.Vahšteins paskaidroja, ka tās darbību nosaka pašreizējā likumdošana. Vai šādai struktūrai jābūt turpmāk, tiek domāts, gatavojot jauno likumprojektu par radio un televīziju. Tomēr līdzīgas struktūras esot lielākajā daļā Eiropas valstu.
Citās domās par Radio un TV padomes darbību bija īpašo uzdevumu ministrs Edvīns Inkēns. Sarunā ar Dienu viņš izteicās, ka «naudas pieprasīšana no likuma viedokļa ir visai apšaubāma. Tas ir AP Prezidija lēmums ar skaidrojumū, ko veikusi pati padome, un diez vai tiesā šādu naudas pieprasīšanas pamatojumu varētu rast.»
Tomēr visbīstamākais, pēc E.lnkēna domām, esot tas, ka Radio un televīzijas padome sākot kavēt komerciālo, no valsts neatkarīgo masu informācijas līdzekļu rašanos un paplašināšanos. Spilgts piemērs esot kavēšanās ar ultraīsviļņu radio tīkla izvēršanu. «Padomes loma ir jāmaina, un likumā, kas tiek izstrādāts, šī loma kategoriski mainīsies,» piebilda E.lnkēns.
Valsts nedrīkstot uzņemties aizbildniecību pār neatkarīgajiem raidīšanas institūtiem. Tā varot tikai sekot, lai tiktu pildīti likumi, nevis interpretēt tos par sliktu neatkarīgajiem masu informācijas līdzekļiem.
Diena vēlējās noskaidrot arī Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Antas Rugātes viedokli, tomēr A.Rugāte no tā izteikšanas izvairījās, atbildot vienīgi, ka ir tiesīgs paust savus uzskatus.
