Kleckins: sabiedrisko mediju apvienošanu nevar uzskatīt par taupības pasākumu
Sabiedriskās televīzijas un radio apvienošanu vienotā medijā nekādā gadījumā nevar uzskatīt par taupības pasākumu, bet drīzāk par attīstības projektu, kam nepieciešami līdzekļi.Pretējā gadījumā izveidot vienotu un spēcīgu sabiedrisko mediju nav iespējams, intervijā BNS sacīja Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins, atzīstot, ka brīžiem, runājot par šo tēmu, iestājas izmisums.
Viņš atgādināja, ka padomes darba plānā ir paredzēts, ka pamazām notiek virzība uz apvienoto mediju, pavasarī runāt par šo tēmu Latvijā bija ieradušies Eiropas raidorganizāciju savienības pārstāvji un viņu priekšlikumi "šausmīgi iepatikās" premjeram Valdim Dombrovskim (JL). «Ļoti labi, es arī to ļoti atbalstu un domāju, ka tagad ir ļoti labs laiks tam, lai pārkārtotu. Jo štati jau jāsamazina vienalga, tad labāk samazināt, lai uzlabotu efektivitāti, apvienojot visādas funkcijas un darbus. Taču apvienošana nevar notikt bez ieguldījumiem. Tas tika pasniegts kā taupīšanas projekts, bet tas pirmām kārtām ir attīstības projekts. Protams, tas ir arī taupīšanai. Bet taupīšana ar to nevis sākas, bet beidzas. Sākas ar ieguldījumiem,» uzsvēra Kleckins.Viņš kā piemēru minēja radio tehnikas pārcelšanu no Doma laukuma uz Zaķusalu, kam pašos vienkāršākajos apstākļos vien nepieciešami vairāki simti tūkstoši latu. «Bet nauda tam nav paredzēta. Par ko mēs runājam? Kāda apvienošana?»
NRTP priekšsēdētājs pauda un piemetināja, ka projekts no vietas nevar izkustēties, kamēr tam nav paredzēti līdzekļi.«Tas tā kā tajā reklāmā - "No Martini, no party". Nav naudas, nav apvienošanas. Atsūtīs kādus brīnumdarus, kas pārcels to māju no šejienes uz turieni?» viņš teica.Tomēr padome jau patlaban sagatavojusi sarakstu, kādi juridiskie lēmumi jāpieņem jau šogad, un ir gatava arī iesniegt plānu, ka gada laikā vienotais medijs varētu sākt darbu.Kleckins arī kategoriski kritizēja veidu, kādā apvienošanas procesam tiek piesaistīti eksperti no malas.
«Ar tiem prinčiem baltā zirgā ir tā, ka neviens nevar iecelt nekādu darba grupu no malas, jo mēs neesam pakļauti nevienai administratīvai instancei. Tā jau ir tā jēga, kamdēļ ir vajadzīga padome, ka tā nav pakļauta ne MK, ne kādai ministrijai. Mēs nevaram atgriezties pie valsts radio un TV kā padomju laikos, tam jābūt sabiedriskajam. Tāpēc tas viss ir muļķības. Es pilnīgi piekrītu un esmu gatavs gan to darba grupu dibināt, gan pieslēgt cilvēkus no malas, pat tos, ko viņi izraugās.Pret [Arvilu] Ašeradenu man nav nekas pretim, viņš varētu piedalīties. Bet jebkurā gadījumā tā ir mūsu grupa, un neviens cits to nevar darīt. Tāpēc visa šī klaigāšana ir priekš kaķiem. Un mani tas, starp citu, pat nekaitina, tas vismaz uztur interesi par apvienošanu,» klāstīja padomes priekšsēdētājs.Taču viņš pauda izbrīnu, ka A.Ašeradena idejā par darba grupu nemaz neesot bijusi paredzēta vieta mediju ģenerāldirektoriem.
