Acīmredzot jaunākā metode radio frekvenču dalīšanā ir tāda — jo nesakarīgāks piedāvājums, jo lielāka amatpersonu labvēlība. Pērnā gada 21. oktobrī Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) pieņēma lēmumu izsludināt konkursu par apraides atļauju (licenci) radio programmas apraidei 99,5 MHz frekvencē Rīgā. Padomes iecere bija frekvenci veltīt informācijai par "veselīgu dzīvesveidu".
Formulējums, jāsaka, diezgan neskaidrs un vispār savdabīgs, tomēr gribētāju netrūka. To vidū minami arī radio biznesā pazīstami ļaudis, piemēram, Zigmars Liepiņš, Uģis Polis, kā arī uzņēmums Star FM u. c. Neviens no šiem vai citiem radio nozares "grandiem" licenci tomēr nesaņēma, jo par konkursa uzvarētāju šā gada 17. janvārī tika atzīts kāds Zigmunds Zajančkovskis — uzņēmējs, kuram ar radio iepriekš nekādas saistības nav bijis (ja nu vienīgi kā klausītājam).
Pieņemsim, ka frekvences piešķiršana Zajančkovska kungam saistīta ar NRTP deklarēto mērķi "veicināt konkurenci Rīgas reģionālo raidorganizāciju tirgū" (citāts no NRTP 17. janvāra sēdes lēmuma), lai gan, taisnību sakot, nedaudz izbrīna padomes pārliecība, ka šāda konkurence tirgū (kur galu galā veiksmīgi darbojas arī valsts radio) joprojām ir tik nepieciešama. Un tomēr — kāpēc gan nedot ieceru pārpilnam cilvēkam iespēju? Galu galā arī NRTP, pamatojot savu lēmumu par licences piešķiršanu Zajančkovskim, norāda, ka minētā pilsoņa koncepcija "piedāvā netradicionālu un oriģinālu pieeju programmas veidošanai". Tomēr, lasot NRTP šā gada 13. janvāra sēdes, kurā notika pretendentu uzklausīšana, protokolu, rodas iespaids, ka galvenā Zajančkovska koncepcijas oriģinalitāte izpaužas viņa nespējā sakarīgi paskaidrot, kā viņš plāno iegūto frekvenci apsaimniekot.
Lūk fragments no sēdes protokola:
A. Berķis: «Jums nav pieredzes. Kas būs komandā?»
Z. Zajančkovskis: «Profesionāli žurnālisti. Ētisku apsvērumu dēļ nevēlos nosaukt personālijas.»
Līdzīgi padomei netiek atklāts, vai tiks nodarbināti t. s. neatkarīgie producenti un, ja tiks — tad kuri. Citiem vārdiem sakot, NRTP amatpersonas, pieņemot lēmumu, uzticas nevis tiem nozarē strādājošiem, kuru darba stils, darbinieki utt. ir pieredzējuši un zināmi, bet cilvēkam, kurš atsakās koncepcijas īstenotājus nosaukt vispār.
Patiesībā Zajančkovskim šajā stāstā kaut ko pārmest ir visgrūtāk: nu, atnāca cilvēks un dabūja gribēto — atliek vien novēlēt, lai piepildītos viņa 13. janvāra sēdē paustā pārliecība, ka zaudējumi jaunajam radio būšot tikai pirmajos divos gados, lai gan Zajančkovskis solās atteikties no "neveselīgo pārtikas produktu" (?) reklāmas ienākumiem. Nu, nezina cilvēks, ko runā, bet — kā saka — par to jau nav jāsmejas. Toties pārsteidz, ka Nacionālo radio un televīzijas padomi viss jau minētais ne tikai neizbrīna, bet — laikam jau sava protežē izteikumu iespaidā — amatpersonas pat pašas savu lēmumu formulē diezgan savdabīgi. Zajančkovska koncepcija, lūk, esot "plānota ar izteikti pozitīvu ievirzi".
Jāsaprot, ka visi pārējie konkursa dalībnieki nolēmuši veselīgo dzīves stilu popularizēt ar "negatīvu ievirzi"?
Lasot protokolu, nekādi nevar nojaust, kā izpaužas Zajančkovska "pozitīvisms" (ja nu vienīgi vārda "misija" pieminēšanā) vai kā izpaužas, teiksim, Uģa Poļa "negatīvisms" (Polis taču arī runā par "misiju"!)?
Formulējuma murgainību, šķiet, var izskaidrot vienīgi ar to, ka NRTP pati labi apzinās pieņemtā lēmuma neobjektivitāti. Pamatojums tik skarbam apgalvojumam ir protokolā lasāmie jautājumi, kādus NRTP uzdot citiem pretendentiem. Tie tiek iztirpināti gan par to, kā spēs propagandēt veselīgo dzīvesveidu vienlaikus vientuļiem un ģimenes cilvēkiem (U. Polis), pensionāriem un pusaudžiem (SIA RNR Ltd.), par pasaules pieredzes izmantošanu (V. Melderis) un par to, kā atspoguļos "valsts sociālo politiku" (Star FM). Zajančkovskim nekas tāds jautāts netiek: vien tas, kurš īsti strādās (atbilde: "neteikšu") un ar ko jūs, cienītais, atšķiraties (atbilde: «ar to, ka man nav pieredzes»). Viss.
Šajā kontekstā izceļas NRTP loceklis Oļģerts Persijs Dzenītis, no kura pat Zajančkovskis varētu pamācīties ilgi un daudz. Uz U. Poļa teikto, ka «mēs rosināsim domāt», minētais Dzenītis pavēsta: «Uzskatu, ka šādi nonāksiet konfliktā ar televīzijām.»
Citiem vārdiem sakot, NRTP paziņo, ka radiostacijas nav paredzētas domāšanas veicināšanai! Šādā gadījumā gan nav skaidrs, kā izpildīt NRTP prasīto veselīga dzīvesveida popularizēšanu — ar klausītāju čakru atvēršanu, vai? Sūtot siltu, pozitīvu starojumu?
Minētais Dzenītis ir unikāls arī tāpēc, ka sēdē nav kautrējies slēpt savu nepatiku. Kad Guntars Krūmiņš izklāsta savu viedokli, Dzenītis uzreiz paziņo: «Uzskatu, ka pamatojums ir nereāls», lai gan principā NRTP tobrīd tikai uzklausa un vērtēšana vēl priekšā. Citēšanu varētu turpināt, tomēr lietderīgāk šķiet piedāvāt racionālu ierosinājumu: cienījamā Saeima, nemokiet šos cilvēkus NRTP locekļu darbā! Lai viņi kopīgi veido kādu absurdā humora žanra raidījumu, kur viņu talanti spēs izpausties daudz labāk un tajā pašā laikā nekaitīgāk.
