Latvija ir ES "pirātiskākā" valsts, uzskata biedrība "Par legālu saturu"
Nelikumīga audiovizuālā satura izplatīšanā Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES), tomēr likumsargi neuzskata, ka situācija pēdējā laikā būtu pasliktinājusies.
Biedrības "Par legālu saturu" valdes locekle Gunta Līdaka šodien žurnālistiem norādīja, ka ēnu ekonomikas apjomi audiovizuālajā nozarē aug. Atsaucoties uz ēnu ekonomikas pētnieka Arņa Saukas pētījumu viņa norādīja, ka katru gadu audiovizuālajai nozarei tiek nodarīti zaudējumi vairāk nekā 30 miljonu eiro apjomā, lai gan patiesībā ēnu ekonomikas apjoms varētu būt pat līdz 45 miljoniem eiro gadā.
«Tāpēc ir būtiski saprast, kā ierobežot ēnu ekonomiku. Ir satraucoša tendence, ka mēs esam pirātiskākā valsts ES un Latvijas iedzīvotāji ir ļoti lieli nelegālā satura lietotāji,» uzsvēra Līdaka.
"Pirāta" profils liecina, ka tas ir gados jauns vīrietis, studējošs vai nestrādājošs un no ģimenes, kura mājsaimiecībā ir trīs vai vairāk cilvēki.
Līdaka akcentēja, ka ir ļoti daudz izaicinājumu ēnu ekonomikas apkarošanā, jo šie nelegālā satura lietotāji ir gados jauni, izmanto tehnoloģijas. Tāpēc nelegālā rūpala apkarotāji saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, tehnoloģiskajā jomā, turpinot uzlabot savstarpējo sadarbību.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vitālijs Polovinskis pastāstīja, ka pērn veikti profilaktiski pasākumi, apsekojot publiskas izklaides vietas un kopumā sākti 68 administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī astoņi kriminālprocesi par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu un aizliegtu uzņēmējdarbību.
Kriminālvajāšanai nodotas divas lietas. Šogad kriminālvajāšanai nodotas piecas lietas, sākti astoņi kriminālprocesi un veikti 276 profilaktiski pasākumi.
Policija sadarbībā ar partneriem ir sagatavojusi plānu, kas realizēts. Polovinskis ir pārliecināts, ka tiks sasniegti rezultāti. Pēc policijas novērojumiem tendence ir tāda, ka publiskās vietās, piemēram, kafejnīcās komersanti, iespējams, nezināja, ka nedrīkst izplatīt aizliegtu saturu vai televīzijas kanālus. Policijas mērķis nav sodīt, bet informēt un pēc policijas novērojumiem "tas skaitlis mazinās."
«Es negribētu teikt, ka situācija ir pasliktinājusies,» uzsvēra policijas pārstāvis.
Jau ziņots, ka policijas vērtējumā, Latvijas informatīvajā telpā 2022.gadu var uzskatīt par izaicinājumiem bagātāko un intensīvāko periodu pēdējo desmit gadu laikā. Lai arī Latvijā problēma ar nelegālā audiovizuālā satura izplatību vienmēr ir bijusi aktuāla, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā to pastiprinājis.
Pagājušajā gadā stājās spēkā ierobežojumi, kas liedz Latvijā translēt Krievijas propagandas kanālus. Tas ir veicinājis pāreju uz nelegāliem risinājumiem - cilvēki aizvien vairāk meklē jaunus veidus, kā vēlamo saturu patērēt nelegālā veidā. Lai arī no vairuma noziedzības gadījumu var secināt, ka viens no galvenajiem audiovizuālā satura avotiem ir bijusi Krievija, tomēr nevar pilnībā izslēgt arī Rietumu ietekmi.
Lai visaptveroši cīnītos pret nelikumīgiem audiovizuālā satura izplatīšanas gadījumiem, ir nepieciešamas tehniski izsmalcinātas metodes un inovatīva pieeja. Tas, savukārt, uzliek par pienākumu policijai ne vien sekot līdzi informatīvajai telpai un tās drošībai, bet arī būt modernai, atbilstoši tehniski aprīkotai un nokomplektētai ar rietumnieciski domājošiem un kreatīviem darbiniekiem.
