NEPLP plāno uzticēt uzraudzīt autortiesību izmantošanu interneta vidē
Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) plānots uzticēt uzraudzīt autortiesību vai blakus objektu izmantošanu interneta vidē, paredz Kultūras ministrijas (KM) saskaņošanai iesniegtais likuma grozījumu projekts.
Likumprojekts izstrādāts, lai administratīvā procesā nodrošinātu piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti, paredzot attiecīgas pilnvaras NEPLP, tādējādi mazinot autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē, klāsta KM.
KM norāda, ka autortiesību un blakustiesību pārkāpšana tiešsaistē rada būtiskus riskus ne tikai māksliniekiem, kas rada ar autortiesībām aizsargātu saturu, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Tādu tīmekļvietņu veidošana un izmantošana, kurās prettiesiski ievietoti autortiesību un blakustiesību objekti, liedz minētā satura radītājiem saņemt tiem pienākošos atlīdzību, kā arī ilgtermiņā rada prettiesiski izplatīta satura apjoma palielināšanos un vieglu pieejamību gala lietotājiem, un kvalitatīva satura piedāvājuma samazināšanās risku patērētājiem.
Atbilstoši NEPLP 2021.gadā pasūtītajam pētījumam "Televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņš Latvijā un tā radītie zaudējumi valsts ekonomikai", autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura nelegālā apjoma patēriņa radītie zaudējumi valsts ekonomikai ir apmēram 30 miljoni eiro gadā. No šīs summas netiek nomaksāti nodokļi, un šis ir apjoms, kas ierobežo jauna ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta satura veidošanu, tādējādi potenciāli nenodarbinot gan satura tiešos veidotājus, gan arī cilvēkus, kas šo saturu palīdz veidot.
Vietējā satura samazināšanās un reklāmas ieņēmumu aizplūšana uz citām, tostarp tādām platformām, kurās tiek veikta uzņēmējdarbība, pārkāpjot autortiesības un blakustiesības, ir cieši saistāma arī ar valsts informatīvās telpas drošības aspektiem, jo potenciālajiem šādu tīmekļvietņu gala lietotājiem ir ievērojami lielāks risks nonākt tādā informatīvajā telpā, kurā tiek izplatītas nepatiesas ziņas, dezinformācija un arī propaganda, kā arī izplatīts ierobežoto resursu, tajā skaitā uz starptautisko sankciju pamata ierobežoto resursu, saturs.
Patlaban autortiesību un blakustiesību subjekti, lai ierobežotu piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību un blakustiesību objekti, saskaņā ar Autortiesību likumu ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus.
Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, autortiesību un blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku ar prasības pieteikumu tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču šāda iespēja līdz šim ir reti izmantota un var būt neefektīva gadījumos, kad nepieciešama ātra piekļuves ierobežošana prettiesiskajai tīmekļvietnei.
KM skatījumā, tāpēc nepieciešams veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot tiesības autortiesību un blakustiesību subjektiem vērsties NEPLP ar iesniegumu ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās publiskoti autortiesību un blakustiesību objekti bez autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanas, kā arī paredzot pilnvaras NEPLP veikt piekļuves ierobežošanu šādām tīmekļvietnēm.
Tā kā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, nepieciešams paplašināt NEPLP funkcijas un noteikt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi ir piemērojami visu autortiesību un blakustiesību objektu prettiesiskas izmantošanas ierobežošanai interneta vidē.
Saskaņā ar Autortiesību likumu autortiesību subjekti var būt darba autors, līdzautori, ieskaitot audiovizuāla darba autorus, atvasināto darbu autori, viņu mantinieki un citi autora tiesību pārņēmēji, bet saskaņā ar Autortiesību likumu blakustiesību subjekti var būt izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti, raidorganizācijas, preses izdevēji vai to tiesību pārņēmēji.
Tomēr, lai pēc iespējas efektīvāk mazinātu autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu interneta vidē, tiesībām vērsties ar iesniegumu NEPLP vajadzētu būt arī vienkāršās licences saņēmējiem ar autortiesību un blakustiesību subjekta rakstveida piekrišanu un izņēmuma licences saņēmējiem. Tāpat tiesības vērsties ar iesniegumu NEPLP jāparedz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, taču tikai attiecībā uz to pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem.
Tāpat esot jāparedz, ka NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei un vērtējot tā samērīgumu, jāņem vērā vairāki apstākļi, tostarp tīmekļvietnes darbības mērķis, satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja attieksme un rīcība, kā arī nepieciešamība nodrošināt līdzsvaru starp autortiesību un blakustiesību aizsardzību un tīmekļvietnes lietotāju tiesībām uz informāciju.
NEPLP būs tiesīga ierobežot piekļuvi tikai tādām Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās acīmredzami tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības, tostarp tīmekļvietnēm, kuru darbība vērsta uz autortiesību vai blakustiesību objektu publiskošanu bez autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanas. Tādējādi NEPLP varēs ierobežot tikai tai skaitā pirātiskās tīmekļvietnes, kuru darbība balstās uz autortiesību un blakustiesību prettiesisku izmantošanu.
