Radio nozares vadošie dalībnieki iestājas pret DAB+ ieviešanu Latvijā
Lai uzklausītu vadošo radio nozares pārstāvju viedokli par iespēju ieviest Latvijā digitālo radio apraidi (DAB+), Kultūras ministrija (KM), piedaloties NEPLP un SEPLP, organizēja diskusiju ar lielākajiem nozares dalībniekiem – Latvijas Radio, Radio SWH, Eiropas hitu radio (EHR), Radio SKONTO, Radio StarFM, kā arī radio tehniskās infrastruktūras uzturētājiem – VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), VAS “Elektroniskie sakari” un Satiksmes ministriju.
2022. gada 27. janvārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), pēc diskusijām ar nozari, pieņēma lēmumu Nr. 58/1-2: "Neatbalstīt ciparu skaņas zemes apraides DAB+ standartā ieviešanu Latvijā laika periodā no 2023. līdz 2027. gadam", kas ir galvenais nozarei saistošais lēmums. Tomēr tehniskās infrastruktūras uzturētāji saistībā ar radio apraides attīstību uztur diskusiju par DAB+ ieviešanu.
DAB+ apraides ieviešana ietvertu dažādu pasākumu kopumu, tostarp būtu jāizveido tehniskā infrastruktūra raidīšanai, būtu jāveic pakāpeniska iedzīvotāju FM radio aparātu nomaiņa uz DAB+ uztvērējiem u.c. Ieviešot DAB+, tiktu atrisināta trūkstošo FM frekvenču problēma, kā arī uzlabota radio skaņas un citu pakalpojumu kvalitāte.
Radio nozares pārstāvju vairākums nule organizētajā sanāksmē noraidīja DAB+ ieviešanas nepieciešamību, vēršot uzmanību uz tādiem riskiem kā:
Augstas ieviešanas izmaksas: tūlītēja pāreja tikai uz digitālo apraidi nav iespējama, līdz ar to jāuztur paralēli gan DAB+, gan FM;
atvijas autoparks nav tik jauns, lai DAB+ būtu plaši pieejams automašīnās, tāpat iedzīvotājiem būtu jānomaina esošie radio aparāti; tas var izraisīt auditorijas samazināšanos;
Raidorganizācijām jāveic investīcijas, lai pārietu no esošās infrastruktūras, kurā daudzu gadu garumā ir ieguldīts;
Pastāv iespēja, ka radio tirgū ienāk dalībnieki, kuri ir ārpus Latvijas jurisdikcijas, kas varētu radīt nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz reklāmas izvietošanas nosacījumiem;
Jaunu un neprognozējama skaita tirgus dalībnieku pieplūdums atstās negatīvas sekas uz reklāmas tirgu, kas kļūs sadrumstalotāks;
Jau šobrīd ar grūtībām tiek uzturēta radio uzņēmumu darbība, tirgus paplašināšana pozitīvu efektu uz radio programmu ilgtspēju nedos;
Tāpat nozares pārstāvji pauda pārliecību, ka DAB+ jau ir tehnoloģiski novecojis risinājums, kurā šobrīd investēt nav racionāli; nākotne ir satura pieejamībā izmantot internetu un tā piedāvātās iespējas (aplikācijas), kā arī FM raidītāju modernizēšana, lai uzlabotu gan efektivitāti, gan radio kvalitāti.
«Radio nozares tehnoloģiskā nākotne jāveido uz interneta bāzes, saglabājot FM skalu kā mugurkaulu. Jau šodien Latvijas un pasaules radiostacijas varam klausīties viedierīču aplikācijās. Latvija pamatoti lepojas ar labu interneta pārklājumu un kvalitāti lielākajā valsts teritorijā, turklāt tas nemitīgi tiek attīstīts. Šobrīd raidorganizācijām svarīgi koncentrēties uz satura izplatīšanas pilnveidošanu digitālajā vidē, lai sasniegtu klausītājus tieši tur, kur tie uzturas,» atzīst kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Patriks Grīva.
NEPLP sanāksmē pauda, ka līdz 2027. gadam nav plānotas izmaiņas attiecībā uz FM apraidi - tirgus dalībnieki ar to rēķinās un izmaiņas īsi pēc lēmuma pieņemšanas par FM apraides turpināšanu tiesiskā valstī nebūtu pieļaujamas. NEPLP pauda, ka, izsludinot konkursus jaunām frekvencēm, interese ir par esošo radio programmu apraides paplašināšanu, nevis jaunu programmu radīšanu.
