Noritējusi diskusija “Vai katrs var būt žurnālists?”
Eiropas Medijpratības nedēļas ietvaros Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizēja diskusiju “Vai katrs var būt žurnālists?”. Pasākuma ietvaros tika prezentēta UNESCO publikācija "Žurnālistika, "viltus ziņas" un dezinformācija: rokasgrāmata žurnālistu izglītošanai un apmācībai” (“Journalism,
"Fake News" and Disinformation: A Handbook for Journalism Education and Training”).
«Globālajā interneta un digitālo tehnoloģiju attīstības laikmetā, kad pastāv iespēja iegūt informāciju daudzveidīgās satura platformās, būtiski palielinās riski saņemt nepārbaudītu, neuzticamu, tendenciozu, nepatiesu vai apzināti melīgu jeb viltus informāciju. Viltus ziņu (fake news) fenomens ir izaicinājums, kas ir saistāms ar demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas apdraudējumu gan Latvijā, gan starptautiski. Medijpratība ir viens no prioritāriem instrumentiem, lai ierobežotu viltus ziņu, propagandas un nekvalitatīvas informācijas radītās sekas,» atklājot prezentāciju uzsvēra NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete.
«Rokasgrāmatas mērķis ir radīt starptautiski nozīmīgu un aktuālu mācību programmas saturu, kas gan topošajiem žurnālistiem, gan plašākai sabiedrībai palīdzētu kritiski domāt un vērtēt, kā digitālās tehnoloģijas un iespējas, ko tās sniedz, maina informatīvās vides kvalitāti un, ka informācija ir ierocis, kas spēj bīstami manipulēt ar cilvēku domām un emocijām», informēja Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre.
Analizējot rokasgrāmatas piedāvāto saturu, Dr. Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, un Dr. Solvita Denisa-Liepniece, Vidzemes Augstskolas docente, vadīja diskusiju “Žurnālistika, “viltus ziņas” un dezinformācija”, kurā skaidroja to, ka nepieciešams izvairīties no jēdziena “viltus ziņas” lietošanas, jo tas ietver dažādas problemātiskās parādības līdz ar to arī dažādus cēloņus un atšķirīgus risinājumus.
Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas projektu grupas vadītājs Viktors Makarovs klātesošos informēja par Ārlietu ministrijas redzējumu par šo valstij un sabiedrībai būtisko jautājumu. Viņš teica, ka Latvijas sabiedrībai ir būtiska pieredze un panākumi informatīvās telpas noturības veidošanā un īpaši izcēla Latvijas ekspertu starptautisko ieguldījumu mediju stiprināšanā un rīcībā pret dezinformāciju.
Savukārt Interaktīvo diskusiju “Žurnālistikas kvalitāte un kritiskā domāšana”, iesaistot profesionāļus un žurnālistus auditorijā, vadīja LU mācībspēks Rolands Tjarve. Ņemot vērā, ka bija ieradušies daudzi nozares studenti, analizējamie piemēri un R.Tjarves piedāvātais materiāls pārvērta lekciju par atraisītu, aizraujošu un atraktīvu diskusiju.
