Esam iesoļojuši Latvijas otrajā gadu simtā. Pēc svētkiem novērtējam iegūtās emocijas un analizējam padarīto, kā arī prognozējam nākotni. Tieši simtgades pasākumi parādīja, cik liela nozīme ir medijiem.
«Televīzija un radio kļuva par simtgades norises acīm un ausīm ikkatrā mājā gan Latvijā, gan pasaulē. Pateicoties lieliskam radošo un tehnisko brigāžu darbam, mums katram bija iespēja būt klāt svētbrīdī, piedalīties armijas parādē, klausīties svētku uzrunas, kopā dziedāt un priecāties par krāšņo gaismas uzvedumu, pieslēgties reģionos notiekošajam un klaidā dzīvojošo tautiešu svinību brīžiem. Ar gandarījumu jāatzīst, ka tiešraides un interneta plūsmas tika nodrošinātas bez traucējumiem un pārrāvumiem, par ko pateicamies arī Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra kolēģiem, kā arī pārējām iesaistītajām pusēm,» pateicību pauž Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
«Paldies no sirds ikkatram Latvijas Televīzijas darbiniekam, kas Latvijas valsts simtgades svinībās ieguldīja savu enerģiju, radot brīnišķīgus un vēsturiskus svētkus Latvijai. Sabiedriskie mediji televīzijā, radio un digitālajā vidē radīja klātesamības, kopīgu svētku un piederības sajūtu Latvijai, lai kur pasaulē būtu skatītājs vai klausītājs,» tā pateicību par profesionāli un atbildīgi paveikto darbu pauž Aurēlija Ieva Druviete.
«Īpaši saviļņoja Latvijas himna, kura visās Latvijas Radio programmās LNSO un kora “Latvija” izpildījumā vienlaikus skanēja pulksten deviņos vakarā. Latvijas Radio kārtējo reizi pierādīja, ka saturiski ir jaudīgākais medijs Latvijā.» atskatoties uz 18.novembra translācijām teica Ivars Āboliņš.
«Vienlaikus NEPLP rūpe ir rast iespējas, lai nofilmētie un ierakstītie materiāli būtu saglabājami arhīvos un tiktu nodrošināta to pieejamība nākamajām paaudzēm. Svētku pasākumi tika finansēti no sabiedrības nodokļu maksātāju naudas, tādēļ būtiski ir veidot plaši pieejamu digitālu vietni, kur katram interesentam ir iespēja skatīt un klausīties raidījumus, kas veidoti simtgades programmu ietvaros gan sabiedriskajos, gan komerciālajos elektroniskajos medijos ne tikai šobrīd, bet arī pēc desmit un simts gadiem,» tā vienu no uzdevumiem saskata Dace Ķezbere.
Latvijas simtgades pasākumi turpināsies arī 2019. gadā, kad akcentēsim Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, Latvijai nozīmīgu institūciju dibināšanas jubilejas, meklēsim un izcelsim cilvēkus, kas darījuši lielu mūsu valsti.
