Radio “Brīvā Eiropa” latviešu raidījumu ieraksti kļūst pieejami internetā
Brīvības gara uzturēšanā Latvijā padomju gados nozīmīga loma bija radio “Brīvā Eiropa” latviešu raidījumiem, kas skanēja no brīvās pasaules un pārraidīja necenzētu informāciju.
Pateicoties ASV Stenforda Universitātei, daļa šo raidījumu nonākuši Latvijas Nacionālās bibliotēkās (LNB) rīcībā.
Savulaik “Brīvās Eiropas” džingliņu padomju Latvijas cilvēki gaidīja ik dienu – lai gan radio “Brīvā Eiropa” uztveršana bija traucēta, katrs sadzirdētais vārds nozīmēja uzzināt patiesību, kas notiek Padomju Savienībā un ārpus tās.
Sākusi savu darbību 1975. gadā Minhenē, radio redakcija par savu galveno uzdevumu noteica pārraidīt latviešiem otrpus dzelzs priekškara necenzētu informāciju viņu pašu valodā. Radio ēterā atskanēja dažādas mēles, bet stunda dienā bija atvēlēta latviešu valodai.
Kā stāsta radio ilggadējais žurnālists Pāvils Brūvers, kurš ar ģimeni bija spiests pamest Latviju, pirmā pusstunda bija veltīta ziņām un politiskiem apskatiem, bet otra puse – specifiskiem raidījumiem, piemēram, raidījumiem par pretestības kustību, kultūru, zinātni, pat atsevišķa sadaļa latgaliski.
Padomju režīms visādi mēģināja traucēt radio uztveramību un pat pilsētās uzslēja vairākas ierīces, kas slāpēja dzirdamību, taču vēstījums līdz dzirdīgajām ausīm šā vai tā nonāca. «Bija tā, ja bija traucējumi, tad grieza uz vienu vai otru frekvenci. Mums pat bija vairākas, reizēm pat uz piecām, sešām. Pateicoties radio, cilvēki varēja uzturēt cerību un uzzināt, kā arvien apjomīgākas brieda pretestības kustības,» atminas radio “Brīvā Eiropa” ilggadējais žurnālists Brūvers.
”Brīvā Eiropa” Latvijā raidīt pārtrauca 2004. gadā. Taču tagad raidījumus iespējams paklausīties Nacionālajā bibliotēkā, kura no ASV Stenforda Universitātes saņēma vērtīgu dāvinājumu – 210 radio “Brīvā Eiropa” digitalizētus latviešu raidījumu ierakstus, sākot no septiņdesmitajiem gadiem līdz 2002. gadam.
Ieraksti saņemti apmaiņā pret to, ka bibliotēkai raidījumu apraksti jāpārtulko angļu valodā, kas reizēm prasījis pat detektīva prasmes. «Šos raidījumus saņēmām ar nelielu pavadošo informāciju. Reizēm bija datums, reizēm kāds viens runātājs, bet arī reizēm nebija nekā. Klausoties, mēģinājām saprast, kas tad tur runā, izsecināt pēc atsaucēm uz agrāku notikumu,» norāda LNB audiovizuālās lasītavas vadītāja Zane Grosa.
Kopš šodienas raidījumi internetā pieejami ikvienam interesantam.
