Uģis Polis: SWH grupas 'neredzētais auditorijas pieaugums' ir TNS kļūdu radīts mīts.
Tāds pats mīts, kā ne tik sen ASV medijus "spridzinošie" aptauju dati par to, ka Klintones pārsvars pār Trampu sasniedzis pat 12 procenta punktus. Kā cilvēks, kurš ir studējis statistiku un kura profesionālā ikdiena ir cieši ar to saistīta, es atļaujos apgalvot, ka Kantar TNS dati par SWH+ ir negods visai mediju pētījumu nozarei un degradē statistiku kā zinātni. Turklāt šie dati ir pretrunā radio biznesā valdošajiem principiem un vēl vairāk grauj jau tā dažādu valstiska līmeņa nejēdzību plosīto radio nozari.
Nav šaubu, AS SWH ir pieredzes un panākumiem bagāta kompānija, kuras vieta Latvijas radio nozarē jau gadiem ir stabila. Tik stabila, ka TNS jaunākie dati, ka krieviski raidošā SWH+ klausītāju skaits pēkšņi ir pieaudzis par 54 % (!), bet klausīšanās laika daļa par 65% (!!) ir nekas vairāk kā rupja TNS kļūda, par kuras radīto šoku radio nozarē TNS vajadzētu pēc iespējas ātrāk atvainoties.
Jau minēju, ka SWH+ ir krieviski raidoša radiostacija, kas atskaņo dziesmas tikai krievu valodā. Vidējais SWH+ latviešu klausītāju skaits pēdējos četrus reitingus ir bijis 29 000. Tagad TNS informē, ka latviešu interese par krievu dziesmām ir pieaugusi līdz šim vēl nepieredzētā mērogā - SWH+ klausās jau 47 000 latviešu! 62% auditorijas pieaugums segmentā uz ko SWH+ vispār nestrādā. Tā radio biznesā nenotiek!
Radiostacijas, īpaši tās, kuru programmu pamatā ir dziesmas, ir sekundārais medijs, kas skan fonā kādai citai, primārai darbībai, tāpēc visā pasaulē radiostacijām ir pamatīgi jāieguldās, lai piespiestu cilvēkus nomainīt jau ierastu radiostaciju pret jaunu. SWH+ gadījumā runa pat nav par jaunu staciju, kas spēj piesaistīt uzmanību tikai ar to, ka ir jauna. Nav runa arī par latviski raidošu staciju. Ne arī par staciju, kas periodā augusts – oktobris būtu veikusi kādu grandiozu mārketinga kampaņu vai izcēlusies ar regulāru pieminēšanu mediju telpā. Taču neraugoties uz to TNS apgalvo, ka 18 000 latviešu ir papildinājuši SWH+ klausītāju skaitu. Iespējams, ka SWH jaunie īpašnieki, Krievijas pilsoņi, pat nebūdami saistīti ar radio biznesu, zina par to ko tādu, ko man, pavadot šajā nozarē vairāk kā 40 gadus, tā arī nav izdevies apgūt. Vai arī ir jāsāk ticēt NEPLP, ka Krievijas "maigā vara" populāru krievu dziesmu veidā ir realitāte, kas ik mēnesi spiež tūkstošiem latviešu pārslēgties uz krieviski raidošo SWH+.
Radio un reklāmas nozares sagaida no TNS elementāru izpratni par radio nozarē notiekošo, lai pētījumu procesā parādoties šādiem, no loģikas viedokļa nepamatotiem datiem, kāds tur arī aizdomātos: vai tiešām respondentu atlasē nav kāda kļūda? Vai tiešām mēs esam izķēruši visas negodprātīgi aizpildītās radio dienasgrāmatas?
Ne ar ko nepamatots klausītāju kritums, kam seko tikpat nepamatos kāpums, krievu klausītāju pēkšņa parādīšanās latviešu stacijās vai, kā šajā piemērā, latviešu klausītāju pieaugums krievu stacijā, neloģisks radiostacijas klausīšanās laika daļa pieaugums samazinoties klausītāju skaitam, kā tas, piemēram, ir noticis ar Latvijas Radio 5 un līdzīga rakstura aplamības ir sērga ar ko TNS radio dati ir sirguši vienmēr.
Diemžēl, alternatīvas tiem nav, tāpēc radio un reklāmas nozares ir spiestas šādu situāciju pieciest. Kaut gan ir pazīmes, ka pacietības mērs jau ir izsmelts. Pavasarī TNS radio pētījumus publiski apšaubīja Mix grupa, kurā ietilpst četras radiostacijas, pirms kāda laika attiecības ar TNS ir pārtraucis nozares lielākais dalībnieks - Latvijas Radio, kam ir sešas stacijas. Arī manis vadītā EHR grupa, kurā ir trīs radiostacijas nav noslēgusi līgumu ar TNS uz nākamo gadu, jo, kad TNS paziņoja, ka līdzekļu trūkuma dēļ vairs nespēs veikt četrus kvalitatīvus pētījumus gadā, tāpēc par to pašu naudu veiks tikai divus pētījumus, mana cerība reiz sagaidīt no TNS uzticamus datus izgaisa pilnībā.
Ja jau 13 no 27 Rīgā raidošām radiostacijām ar saviem vārdiem un rīcību ir izteikušas neuzticību TNS darbībai, tad, iespējams, ka TNS pareizāk ir atstāt radio nozari un ļaut, lai nozares dalībnieki paši meklē uzticamu veidu, kā atspoguļot tajā notiekošo. Jo, piekritīsiet, ka tehnoloģiju un aplikāciju laikmetā dati, kas iegūti ar radio dienasgrāmatas palīdzību, jā, papīra dienasgrāmatas palīdzību, kas respondentam nedēļas garumā ir jāpilda katras 15 minūtes atzīmējot, kur un kādu radiostaciju viņš klausās, noteikti nevieš uzticību. TNS gan apgalvo, ka viņiem esot izdevies atrast pat 120 jauniešus vecumā no 12- 17 gadiem, kas šādu papīra radio dienasgrāmatu ir aizpildījuši godprātīgi.
Nākamais ir vēlēšanu pusgads, kura laikā starp radiostacijām papildus tiks sadalīti vismaz 200 000 eiro, kas paredzēti partiju reklāmām. Šīs naudas sadales process notiek ciešā KNAB un NEPLP uzraudzībā, pārsvarā paļaujoties uz TNS datiem. Man būtu ļoti interesanti uzzināt kā šobrīd jūtas un ko par TNS domā, manuprāt, reālais komercstaciju līderis Skonto grupa, saprotot, ka šo TNS kļūdu dēļ ir zaudēta līdera vieta reitingos un līdz ar to arī daudzi desmiti tūkstoši eiro tikai no politiskās reklāmas naudas vien.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs A.Pauliņš ir tirgus un sociālo pētījumu eksperts ar vairāk kā 20 gadu pieredzi. Viņa viedoklis par iemesliem kāpēc Latvijas Radio valde ir pārtraukusi attiecības ar TNS un kā risināt šo problēmu šobrīd būtu īpaši vērā ņemams. Gaidu arī nozares uzrauga NEPLP viedokli par faktu, ka šobrīd nav iespējams novērtēt Latvijas Radio sniegumu, jo tā reitingu dati nav publiski pieejami. Un, ja būtu – cik tie ir ticami?
Protams, mani interesē arī Radio SWH viedoklis par Kantar TNS datu ticamību. Jo īpaši tāpēc, ka jau tālajā 2010.gada 9.septembrī Radio SWH reklāmas daļas vadītāja Ilze Priedīte pauda sekojošo: "Vai dienasgrāmatu metode ir nedaudz novecojusi? Jā, manuprāt, ir."
