"Pie mums bez bēdām!" – tieši tik ironisks sauklis rotā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja SIA "Infonet sistēmas" reklāmas bukletu. Uz Tukumā strādājošo uzņēmumu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) devās atkārtotā pārbaudē, kurā piedalījās arī portāls "Delfi".
Jau pērnā gada izskaņā NEPLP bez iepriekšēja brīdinājuma ieradās "Infonet sistēmu" tehniskajās telpās, lai veiktu pārbaudi. Tās laikā tika konstatēts, ka klientu centrā pieejamajā reklāmas bukletā uzrādīts ievērojami lielāks skaits kanālu nekā NEPLP izsniegtajā retranslācijas atļaujā. Padomes pārstāvji fiksēja, ka uzņēmums piedāvā vairāk nekā 100 kanālu, lai gan retranslācijas atļaujā iekļautas vien 43 programmas.
Pēc pirmās pārbaudes kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju aicināja iesniegt savu aktuālo programmu sarakstu, ko uzņēmums it kā izdarīja. Šī gada martā NEPLP apstiprināja "Infonet sistēmu" retranslācijas atļauju, kurā iekļautas 60 programmas.
Reids – soli pa solim
Pēc vairāk nekā pusgada, 14. jūlijā, padome devās atkārtotā reidā. Pirms došanās biedrība "Nē, pirātismam Latvijā" veica nelielu eksperimentu, lai tiktu pie kabeļtelevīzijas sniedzēja piedāvāto programmu saraksta un līguma parauga. Reklāma vēsta, ka uzņēmums lietotājam piedāvā, sākot no 15 līdz pat 91 televīzijas kanālam, kas ir krietni vairāk nekā tikai martā apstiprinātajā retranslācijas atļaujā noteikts.
Reids Tukumā sākas kādā publiskā vietā, kurā izmanto "Infonet sistēmu" televīziju. NEPLP kopā ar "Nē, pirātismam Latvijā" pārstāvjiem fiksē, ka uzņēmums vēl joprojām saviem lietotājiem nodrošina nedaudz virs 100 televīzijas programmām.
Pēc lielās skaitīšanas NEPLP un biedrības pārstāvji dodas uz uzņēmuma telpām. Arī šo ceturtdien tāpat kā pirms pusgada paraksta tiesīgas personas birojā nevar sastapt. Telpās gan bez administratores pārbaudītājus sagaida arī, kā pats norāda, grāmatvedis. Pēc jautājuma, vai uz vietas neatrodas arī uzņēmuma jurists, grāmatvedis norāda: «Mēs neesam tik liels uzņēmums, lai mums būtu jurists uz vietas.»
Klientu uzņemšanas telpas sienu rotā televizors, kurā tiek pārraidīta "Infonet sistēmu" reklāma. Sākotnēji pārstāvji noliedz, ka uzņēmumā būtu iespējams iepazīties ar klientiem piedāvātajiem kanāliem. Tomēr pēc nelielas izpētes atklājas, ka televizorā tomēr ir iespējams redzēt uzņēmuma piedāvātos kanālus. Arī šajā gadījumā atklājas, ka to skaits ir stipri lielāks nekā retranslācijas atļaujā paredzēts.
NEPLP noformē pārbaudes aktu, pēc tam tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta un firmas vadītājs tiks saukts uz pārrunām NEPLP. «Sapratīsim, kāda ir tā motivācija, kāpēc tie kanāli bija vai nebija. Tad attiecīgi padome lems, cik lielu sodu piespriest vai nepiespriest, kā rīkoties,» stāsta NEPLP pārstāvis Ivars Zviedris.
Kopš pirms aptuveni pusotra gada pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, NEPLP pārbaudījusi aptuveni 75% Latvijas kabeļoperatoru. Būtiskus pārkāpumus pārbaudītāji gan līdz šim nav fiksējuši. «Man tā filosofija ir tāda, ka nevajadzētu uzreiz sodīt ar lielāko iespējamo sodu un iznīcināt kabeļoperatorus. Viņi ir nodokļu maksātāji – tie, kas, protams, ir reģistrējušies,» skaidro Zviedris.
Arī NEPLP Monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris norāda: «Apkarojot puslegālos un atņemot viņiem licences, mēs pavērtu ceļu tiem pavisam nelegālajiem, kas nekādā gadījumā nav mūsu mērķis.»
12 miljonu eiro problēma
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Valsts kasei televīzijas pakalpojumu nelegālie sniedzēji ik gadu nenomaksā nodokļus vismaz 12 miljonu eiro apmērā tikai no televīzijas pakalpojumu sniegšanas abonentu maksas vien, jo vismaz 100 000 mājsaimniecību izmanto nelegālo televīziju apraides nodrošinātāju pakalpojumus.
Pret televīzijas un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas iestājas biedrība "Nē, pirātismam Latvijā". Biedrības izpilddirektore Dace Kotzeva skaidro, ka "Infonet sistēmas" darbība ilustrē daļēji legāla pakalpojuma sniedzēju. Piemēram, šajā gadījumā lielākai daļa kanālu ir retranslācijas atļaujā iekļauti, taču daļa nav, tātad to pārraidīšana ir nelegāla.
«Mēs gribam nodemonstrēt praksē un parādīt, kā darbojas šie daļēji legālie pakalpojumu sniedzēji, jo mūsu visu mērķis ir gala patērētājs, kas esam mēs paši. Parasti nelegālais asociējas ar to, ka nav nekāda līguma, ka tas ir kaut kas pilnīgā pagrīdē, bet izrādās, ka nelegālas darbības ir arī operatoriem, kas ir reģistrēti NEPLP,» vērš uzmanību Kotzeva. «Mēs uzskatām, ka liela daļa iedzīvotāju neapzinās, ka viņi ir nonākuši "pirātu" rokās.»
«Ja viens [kabeļoperators] var zagt un retranslēt, tad otram par to ir jāmaksā. Tas kropļo tirgu. Legālais kabeļoperators vienmēr ir zaudētājs,» uzsver Zviedris. Arī "Viasat AS Latvia filiāle" pārstāve Sandra Kraujiņa piekrīt, ka pirātisms liek legālajiem televīzijas operatoriem paaugstināt cenas: «Mana vēlme ir, lai, attīstoties monitoringa sistēmai un veidam, kā mēs pārbaudām visus vai daļu operatoru, mēs beidzot nonāktu līdz kopsaucējam, ka mēs maksājam par saturu, ko ražo cilvēki un autori. Šajā situācijā legālajiem operatoriem nav jāmaksā par saturu nelegālo operatoru vietā.»
Problēmas sagādā pilnīgi nelegālo pakalpojumu sniedzēju apkarošana. Biedrība gan ir konstatējusi robus likumdošanā – NEPLP noteiktas pilnvaras pārraudzīt reģistrētos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuriem ir apraides vai retranslācijas atļaujas, tāpēc likumā būtu jāpaplašina padomes darbības joma.
Paredzams, ka augustā valdība skatīs grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas šo robu novērsīs. Tāpat likumprojekts paredz veidot septiņas jaunas štata vietas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, lai aktīvāk apkarotu pirātismu.
«Tie ir 12 miljoni eiro, kas iet garām valsts kasei, pret 190 000 eiro gada finansējumu policijai, kas palīdzētu to visu risināt. Ieguvums ir acīmredzams arī skaitļos. Paši valdības pārstāvji, ministri, ministriju kompetento iestāžu darbinieki – viņi ir tie paši gala patērētāji,» atgādina biedrības "Nē, pirātismam Latvijā" izpilddirektore.
Tagad "Infonet sistēmas", visticamāk, sagaida sods. Vienlaikus Zviedris vērš uzmanību: «Mēs cenšamies ar dažādiem līdzekļiem ieviest taisnību. Sods nav galvenais mērķis, galvenais mērķis ir tas, lai visi kabeļoperatori izpildītu attiecīgajās retranslācijas atļaujās paredzētās prasības un arī sakārtotu nozari kopumā.»
Par šādiem pārkāpumiem var piemērot sodu līdz 14 000 eiro.
Ziņots, ka biedrība "Nē, pirātismam Latvijā" dibināta pērnā gada rudenī. Tās mērķis ir aktīvi vērsties pret televīzijas kanālu un filmu izplatīšanu bez ražotāju vai piegādātāju atļaujas, kā arī sekmēt televīzijas programmu tiesisku pārraidi telekomunikāciju tirgū. Biedrības dibinātāju lokā ir lielākie televīzijas pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji Latvijā.
