Jaunais televīzijas kanāls krievu valodā pirmajā gadā varētu izmaksāt sešus miljonus eiro.
Jaunais Latvijas Televīzijas trešais kanāls krievu valodā savā pirmajā darbības gadā varētu izmaksāt sešus miljonus eiro, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Raidījums norāda, ka valdība šogad izveidoja slepenu darbagrupu valsts informatīvās telpas drošības stiprinašānai. Darbagrupu vada kultūras ministre Dace Melbārde, bet tajā līdzdarbojas Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priešēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks un ierēdnis no Satiksmes ministrijas.
Darbagrupa sanākusi trīs reizes un valdībai sagatavojusi priekšlikumus, kuros paredzēta nelegālo satelītšķīvju apkarošana un citi pasākumi. Valdība iepriekš iecerējusi jau pēc pāris nedēļām lemt par priekšlikumiem, taču NEPLP iesniegusi tikai vienu - izveidot trešo Latvijas Televīzijas kanālu krievu valodā, vēstī raidījums.
"Nekā Personīga" noskaidrojis, ka NEPLP iesniegtajā tāmē pieprasīts nākamgad no valsts budžeta piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk – 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada 5,6 miljonus. Kā skaidro raidījums, tieši summu dēļ ministri trešā Latvijas Televīzijas kanāla ieceri apšauba. Turklāt alternatīva Krievijas kanāliem esot nepieciešama ātrāk, nevis nākamā gada otrajā pusē, kad, iespējams, izveidot jaunu kanālu.
Melbārde paudusi viedokli, ka tas ir komplekss pasākumu kopums, kurā ietilpst jautājums par retranslēto kanālu monitoringu, nelegālo pakalpojumu sniedzēju ierobežošanu un alternatīvu informācijas avotu nodrošināšanu Latgalē. "Tas ir jautājums, kas saistīts ar mediju pratību, žurnālistu izglītošanu, žurnālistikas ētikas jautājumiem un tamlīdzīgi," situāciju skaidrojusi darbagrupas vadītāja.
Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Ivars Belte, atbildot uz "Nekā Perosnīga" jautājumu par iespējamām izmaksām, norādījis, ka izmaksu aplēses esot, taču "ciparu stāstīšanai vēl nav pienācis īsti laiks". Satiksmes ministrs norādījis, ka par kanāla izveidi, kā arī par citām iespējamām alternatīvām vēl esot jādiskutē. Matīss atzinis, ka vēlētos redzētu nevis vienkārši piešķirtu pasūtījumu, bet konkursu, kurā "varētu izvēlēties labākās idejas un labākās sinerģijas, ņemot vērā lokālo aspektu".
Arī Melbārde paudusi cerību, ka ar vienu priekšlikumu atnākusī padome vēl nāks klajā ar vairākiem scenārijiem. Tāpat viņa norādījusi, ka vietējo Latgales auditoriju nepieciešams sasniegt "pietiekoši ātri un pietiekoši efektīviem līdzekļiem nevis teorētiski kaut ko būvēt".
Savukārt Latgales raidstaciju īpašnieki un pašvaldību vadītāji uzskatot, ka valdībai nauda jānovirza jau esošajām Latgales radiostacijām un televīzijas kompānijām. Tam piekrituši arī ministri, taču atšķiras priekšstati par laiku, kad to darīt. Kultūras ministre Melbārde uzskata, ka naudu var atrast tikai nākamā gada budžetā. Satiksmes pārraugs Matīss gatavs stāties pretī Krievijas propagandai jau tagad, informē raidījums.
Tāpat "Nekā Personīga", atsaucoties uz pētījumiem, norāda, ka visvairāk krievu kanālus skatās nevis Daugavpilī vai Rēzeknē, bet gan Rīgā. Tādējādi valdībai un NEPLP būs jādomā arī par šīs auditorijas uzrunāšanu.
