Free FM banner
April 12 2024
Saules Aktivitāte
Saules Aktivitāte
Draugi
People.lv Near-Space Program
Latvijas radiostaciju ceļvedis
Legacy SAT - Ieskats satelītu televizijas vēsturē
IBM Kolekcija - Projekts kurā tiek tīrīta un restaurēta IBM ražotāja tehnika.
Aktuāls Jautājums
Kuram būtu jāuzvar 100.0 Mhz apraides konkursā Rīgā?

All Media Latvia

Radio SWH

Radio Duo

Radio TEV

Radio Skonto

EHR

Cits

Šodienas jubilāri:
Šodien nav jubilāru
Čats
You must login to post a message.

27/11/2023 02:08
Paldies.

26/11/2023 20:38
Prozīt Princ. Cool

10/05/2023 23:09
Yahoo Hip Hip , Urā!

05/03/2023 03:02
Pateicos! Galvenais, ka nozarē viss joprojām notiek. Tie, kam jābūt īstajos brīžos pie uztvērējiem, tur arī ir! 73!

04/03/2023 23:53
Turpinot tradīciju, Roland sumināts. 73

28/11/2022 11:07
Paldies 73

27/11/2022 01:01
Normāls čatiņš... Normund, apsveicu un 73!

05/03/2021 00:39
Paldies! Lieliska DX dāvana 50. dzimšanas dienā bija aizpagājušās nakts profilakse Zaķusalā! 73!

04/03/2021 20:19
Roland, Sumināts! Lai intresanti DX!

27/11/2020 13:57
Paldies, Roland!

Saeimas deputāti kritizē LTV un LR par zemajiem reitingiem

ZiņasSabiedriskās televīzijas un radio zemie reitingi salīdzinājumā ar komerciālajiem masu saziņas līdzekļiem liek domāt par neefektīvu nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, šāds viedoklis trešdien izskanēja Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā uzklausīti Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļi Aivars Berķis, Ingrīda Stroda, Dzintra Geka, Imants Skrastiņš, Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Jānis Holšteins un Latvijas Radio ģenerāldirektors Agris Semēvics.

Deputātiem izsniegti pētījuma rezultāti, kas liecina, ka LTV 1.programmas reitings laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam no 13% pazeminājies līdz 10%, bet LTV 7.programmai tas nav augstāks par 3%. Komerctelevīziju reitingi savukārt šajā laikā auguši, un telekompānijām LNT un TV3 tie bijuši aptuveni 20% katrai.



Berķis deputātiem uzsvēra, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs sabiedrisko televīziju reitingi ir zemāki nekā komerctelevīziju reitingi. Tomēr no Berķa sagatavotās tabulas, kurā gan bija dati tikai par 2001.-2005.gadu, izrietēja, ka citās valstīs sabiedriskā televīzija strādā ar labākiem reitingiem. 2005.gadā LTV 1.programmas reitings bija 12,3%, turklāt Igaunijas sabiedriskās televīzijas reitings bija 17,1%, Bulgārijas televīzijas reitings - 18,7%, Čehijas televīzijas reitings - 21,9%, Slovēnijas televīzijas reitings - 25,6%, bet Dānijas televīzijas reitings - 28%.

Holšteins apgalvoja, ka Latvijas sabiedriskās televīzijas reitingus pazemina jaunu televīzijas kanālu, kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas ienākšana.

Berķis pieļāva, ka lielā krievvalodīgā auditorija neskatās LTV abus kanālus. Vainojama esot arī biežā LTV ģenerāldirektoru maiņa, kas destabilizējot kolektīva darbu.

Tomēr vainojama, pēc Berķa vārdiem, esot arī sabiedriskajās raidorganizācijās valdošā "lūzeru psiholoģija". Pēc NRTP vadītāja izteikumiem, ziņu raidījumos dominējot politika, kura "grozās ap Jēkaba ielu un valdības namu", ziņu raidījumus papildinot sižeti par dažādām nelaimēm - ugunsgrēkiem, katastrofām, badā nomērdētiem dzīvniekiem, bet netiekot stāstīts par "darītājiem, pozitīvām pārmaiņām".

Berķis apgalvoja, ka NRTP cenšas panākt, lai sabiedriskās televīzijas un radio raidījumos tiktu atspoguļots iespējami plašs viedokļu spektrs. Esot pasūtīts pētījums par pieaicināto "ekspertu" paustajiem viedokļiem, jo esot aizdomas, ka tas esot šaurs personu loks, kuru viedoklis ne vienmēr esot objektīvs.

"Jaunā laika" deputātes Inguna Rībena un Ilma Čepāne bija atnesušas uz komisijas sēdi apjomīgu Valsts kancelejas vēstuli "Par valstiski nozīmīgu pasākumu atspoguļošanu sabiedriskajās raidorganizācijās", kurā bija atsauce uz "2004.gada 25.augusta ministriju komunikācijas struktūrvienību vienošanos ar LTV, Latvijas Radio un NRTP pārstāvjiem". Čepāne jautāja, cik juridiski saistošs sabiedriskajām raidorganizācijām ir šis "dokuments" un vai tas "nesasien rokas" vadītājiem. Berķis atbildēja, ka tam ir tikai "informatīva nozīme", lai arī savā rezolūcijā Berķis bija ieteicis izmantot šo vēstuli kā "palīglīdzekli nacionālā pasūtījuma izpildei sekojot un to auditējot".

Rībena savukārt pauda sašutumu, ka šajā "svarīgo notikumu sarakstā" nav ne komunistiskā terora upuru piemiņas pasākumu 25.martā un 14.jūnijā, ne leģionāru piemiņas pasākuma Lestenē.

Deputāts Pauls Putniņš (ZZS) apgalvoja, ka, skatoties sabiedriskās televīzijas raidījumus un radioraidījumus, viņam rodoties iespaids, ka tie "iepotē naidu pret valsti", kas pāriet arī naidā pret tautu.

Politiķe Ērika Zommere (TP) mudināja vairāk uzmanības veltīt izglītojošiem, bērnu un kultūras raidījumiem. Deputāts Kārlis Šadurskis (JL) apgalvoja, ka Latvijā attīstās patērētāju sabiedrība un cilvēki, skatoties televīzijas raidījumus, vēlas atpūsties, ne izglītoties.

Gan Holšteins, gan Semēvics deputātiem apgalvoja, ka viņiem ir konkrēti plāni, gan kā padarīt efektīvāku ziņu dienesta darbu, gan kā pārkārtot programmas, bet šīs ieceres netika detalizēti izklāstītas, lai tās "nenozagtu konkurenti".

NRTP loceklis Skrastiņš atzina, ka arī viņam iepriekšējā Latvijas Radio vadība bijusi "aizmālējusi acis" ar savu skandināto saukli: "Latvijas Radio - līderis informācijā". Radio ziņu dienestā strādā 49 darbinieki, bet raidījumā "Labrīt", kura reitings esot zems, jāklausās "vecas ziņas, kuras jau lasītas internetā".

Programmā "Klasika" esot 27 darbinieki, kuru atdeve neesot pietiekami augsta. Komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka "Klasiku" no mūzikas kanāla būtu lietderīgi pārveidot par kultūras kanālu, kas stāstītu arī par jaunumiem vizuālajā mākslā, kino, teātrī, literatūrā. Semēvics apgalvoja, ka šo reorganizāciju pagaidām kavē līdzekļu trūkums autortiesību apmaksai.

Latvijas Radio ģenerāldirektors atzinīgus vārdus veltīja krieviski raidošajam "Doma laukumam", kas spēj konkurēt ar komercraidstacijām un piesaistīt klausītājus. Atzinīgi vārdi tika veltīti arī raidījumiem "Krustpunkti", radio teātrim.

Semēvics apgalvoja, ka, neraugoties uz līdzekļu trūkumu, Latvijas Radio tomēr esot nolēmusi atteikties no ministriju apmaksātiem raidījumiem, jo tajos tomēr tiekot ierobežota žurnālistu brīvība.

Semēvics uzsvēra, ka ziņu dienesta kadru problēma "ir ļoti trausla tēma", aizrādījumi par nepietiekamu profesionalitāti vai centības trūkumu tiekot populistiski traktēti kā "uzbrukums žurnālistu brīvībai", tomēr pauda cerību, ka ziņu dienestam izdosies atrast labu vadītāju.



LETA
Aplūkot arhīvā:
Komentāri
Nav neviena komentāra.
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only.
Please Login or Register to vote.

Nav neviens izteicis vērtējumu.
Jaunākie komentāri
· On 11 February 2016,...
· Es arī pabrīnijos ...
· Bites internets gan ...
· I've dabbled in HD R...
· [url]https://www.fre...
· [url]https://www.fre...
· [url]https://www.fre...
· Žēl, protams, ka M...
· To padomes darbības...
· Bite jau pagaišgad ...
Meklētājs
Ko meklēsi:
©
Lietotāji Onlainā
· Viesi Onlainā: 5

· Lietotāji Onlainā: 0

· Kopā reģistrējušies: 318
· Jaunākais lietotājs: Misters88
Ielogoties
Lietotājs

Parole



Neesi vel lietotājs?
Spied šeit lai reģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Jaunākie Foto Komentāri
Bullet icon Nav ne jausmas. Varēt...
Bullet icon HF dipoliņš arī uzk...
Bullet icon Pateicos, Vladimir! 73!
Bullet icon Maksimālais starojums...
Bullet icon Sirsnīgs paldies! Var...
Jaunākās bildes
Civilās aviācijas bāka - Horvātijā
Civilās aviācijas ...

Civilās aviācijas bāka - Horvātijā
Civilās aviācijas ...

Civilās aviācijas bāka - Horvātijā
Civilās aviācijas ...

HAM 6M Tenerife
HAM 6M Tenerife

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...

Statistika
Links uz mūsu baneri
HTML kods uz freefm.lv mājas lapu.

Free FM