Nacionâlâ elektronisko plaðsaziòas lîdzekïu padome (NEPLP) ir apstiprinâjusi jaunâ Latvijas Sabiedriskâ medija (LSM) koncepciju, kas paredz piecu gadu laikâ izveidot vadoðo mediju Latvijâ, apvienojot Latvijas Televîzijas (LTV), Latvijas Radio (LR) un interneta platformas. Par LSM mçríiem noteikts bûtisks auditorijas pieaugums (no 50% Latvijas iedzîvotâju 2013. gadâ lîdz 75% Latvijas iedzîvotâju 2018. gadâ), Latvijas spçcîgâkâ interneta medija izveide un sabiedrîbas intereðu aizstâvîba. LSM koncepcijas izveidç ir bijuði iesaistîti vairâk nekâ 200 eksperti, kas pulcçjuðies 45 darba grupu sapulcçs.
LSM koncepcijâ norâdîts, ka tradicionâlie mediji ir viena no jomâm, kas t.s. “digitâlâs revolûcijas” ietekmç piedzîvo bûtiskas, pat radikâlas pârmaiòas. Veiksmîgâkie sabiedriskie mediji Eiropâ jau ir pieòçmuði kâ realitâti, ka radio, televîzija vai internets ir tikai satura pârraidîðanas veidi. Somijas, Igaunijas, Lielbritânijas, Dânijas, Vâcijas un citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji vienâ organizâcijâ apvieno radio, televîzijas un interneta platformas. Balstoties uz ðiem piemçriem, LSM izveide ïaus fokusçties uz paðu galveno sabiedriskâ medija uzdevumu – neatkarîgi no pârraides veida (televîzija, radio vai internets), veidot Latvijas sabiedrîbai vajadzîgu saturu, kuru nekad pilnâ mçrâ neradîs komerciâlâs raidorganizâcijas.
“Pçdçjâ laikâ sabiedrîbas uzmanîbas centrâ ir nonâkusi situâcija LTV. Tâ ir vidçja termiòa problçma, kas tiks risinâta ar jaunas vadîbas palîdzîbu. Tomçr paðreizçjâs LTV problçmas ðíitîs maznozîmîgas salîdzinâjumâ ar to krîzi, kurâ nonâks Latvijas sabiedriskie mediji, ja tie neies laikam lîdzi un neveidos saturu t.s. “digitâlajai paaudzei”. Tâdçï NEPLP nâk ar piedâvâjumu izveidot Latvijas Sabiedrisko mediju – kas balstîts esoðâs LTV un LR priekðrocîbu un problçmu analîzç, labâkajos Eiropas piemçros un saprâtîgu investîciju pieprasîjumâ no valsts. Esam pieraduði, ka Latvija daþâdos topos ir pçdçjâ vietâ, taèu, radot LSM, mçs varam Latvijâ piecu gadu laikâ izveidot vienu no modernâkajiem medijiem Eiropâ,” norâda NEPLP priekðsçdçtâjs Ainârs Dimants.
Somijas sabiedriskâ medija YLE padomnieks stratçìiskajâ un korporatîvajâ attîstîbâ (1997–2007) un programmu attîstîbas vadîtâjs (2003–2005), paðreiz Tamperes Universitâtes mediju menedþmenta profesors un Eiropas Mediju menedþmenta asociâcijas (European Media Management Association) prezidents Gregorijs Lovs (Gregory Lowe) norâda: “Izstrâdâtâ LSM koncepcija ir iespaidîga un izsmeïoða, balstîta uz dziïu un nopietnu analîzi par sabiedrisko mediju attîstîbas tendencçm un Latvijas sabiedrîbas vajadzîbâm. Piedâvâjums apvienot LTV un LR vienâ organizâcijâ rada iespçju veidot uz sadarbîbu vçrstu profesionâïu kopienu, kas ïaus efektivizçt darbîbu un panâkt kopîgus mçríus. LSM var kïût par spçcîgu organizâciju, kas iedvesmo cilvçkus, veicina diskusijas un dialogu sabiedrîbâ, sekmç radoðumu un invovâcijas audiovizuâlajos medijos.”
LSM paredzçts bûtiski palielinât auditoriju – gan televîzijai (no 36% Latvijas iedzîvotâju 2012. gadâ lîdz 50% 2018. gadâ), gan radio (no 25% lîdz 44%) un internetam (no 0.5% lîdz 30%), tâ nodroðinot, lai 2018. gadâ LSM ik dienas sasniegtu 75% Latvijas iedzîvotâju. Savukârt saturiskâ ziòâ par prioritâtçm noteiktas ziòas un informatîvi analîtiskâs programmas, izglîtîba un zinâtne, bçrnu un pusaudþu raidîjumi un kultûras programmas. No projektu pieejas (Latvijas Televîzijâ (LTV)) un kanâlu orientâcijas (Latvijas Radio (LR)) plânots pâriet uz satura redakciju principu – samazinâsies formâlo procedûru un vadîbas lîmeòu skaits, palielinot vidçjâ lîmeòa vadîtâju atbildîbu un redakcionâlo autonomiju, kâ arî sabiedriskâ medija profesionâïu savstarpçjo mijiedarbîbu.
No pârvaldes viedokïa, piedâvâts izveidot vienotu LSM, kurâ bûs apvienoti (1) televîzijas tieðraides kanâli un arhîvs, (2) radio tieðraides stacijas un arhîvs un (3) interneta medijs, tâdâ veidâ izveidojot vadoðo multimediju Latvijâ. Svarîgâkie ieguvumi no LTV un LR apvienoðanas bûs ðâdi:
- Materiâlo, finanðu un intelektuâlo resursu apvienoðana konkurçtspçjas uzlaboðanai;
- Profesionâlâkas un dinamiskâkas pârvaldes izveide, gatavîba nâkotnei un straujai attîstîbai;
- Efektîvâka finanðu programma (kopîgas investîcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas);
- Labâko mediju nozares profesionâïu piesaiste.
LSM budþets ir aprçíinâts lîdz 2018. gadam, balstoties attîstîbas un izaugsmes principos. LSM budþeta struktûrâ svarîgs ir noðíîrums starp uzturçðanu (operatîvajâm izmaksâm) un investîcijâm (kapitâlieguldîjumiem). Uzturçðanai paredzçtie lîdzekïi palielinâsies pakâpeniski un samçrîgi ar valsts budþetâ jau patlaban iezîmçto pieaugumu – turklât ietaupîjums (sinerìijas efekts) no LTV un LR apvienoðanas vienotâ LSM lçðams vismaz 5 miljoni latu apmçrâ 5 gadu laikâ. Taèu – lai nodroðinâtu LSM attîstîbu atbilstoði 21. gs. Eiropas sabiedriskâ medija prasîbâm, bûs nepiecieðams veikt ilgtermiòa investîcijas (42 miljoni latu 5 gadu laikâ; bûtiskâkie ieguldîjumi no 2015. gada) LSM tehniskajâ nodroðinâjumâ un telpâs. Aptuveni 47% no minçtajâm investîcijâm varçtu segt no paðu ienâkumiem, savukârt atlikuðo daïu – no Eiropas Savienîbas un valsts budþeta lîdzekïiem. Uzturçðanas izmaksu segðanai apsverama medija nodevas un iezîmçtâs iedzîvotâju ienâkuma nodokïa daïas ievieðana no 2015. gada (izpildot virkni priekðnosacîjumu un gûstot sabiedrîbas atbalstu).
LSM plânotie tehniskie risinâjumi atbilst mûsdienu standartiem, bet telpu risinâjums veidots pçc principa – mediju pamatdarbîba notiek rekonstruçtâ LTV çkâ Zaíusalâ (aizòemot 50% no çkas platîbas), bet radio çkâ Vecrîgâ tiek izvietotas tieðraides studijas.
