Gunta Lîdaka: Ir pienâcis pçdçjais brîdis sakârtot Latvijas mediju telpu
Globâlo tirgu ietekmes palielinâðanâs, digitalizâcijas un gadiem ilgi nerealizçtâs mediju politikas rezultâtâ Latvijas mediju telpa aizvien vairâk novâjinâs un tâs attîstîba ir apdraudçta. Attîstoties digitâlajai videi, tradicionâlie mediji ir spiesti optimizçt savu darbîbu ne tikai lai saviem patçrçtâjiem piedâvâtu kvalitatîvu saturu, bet vispâr izdzîvotu.
Globâlo tirgu ietekmç mediji spiesti apvienot resursus un saðaurinât savu darbîbu. Jâatceras arî tas, ka liela daïa valsts iedzîvotâju dzîvo kaimiòvalsts Krievijas informatîvâs telpas ietekmç un vietçjos medijus vispâr nepatçrç. Nupat veiktais SKDS pçtîjums Iedzîvotâju attieksme pret reklâmâm Latvijas sabiedriskajos medijos apliecina, ka 55% krieviski runâjoðo nepatçrç nevienu no sabiedriskajiem medijiem, kâ arî tos neskatâs un neklausâs 45% rîdzinieku.
Latvijas Reklâmas asociâcijas dati liecina, ka interneta reklâmas tirgus pçrn Latvijâ ir audzis par 38%, sasniedzot 14,7 miljonus eiro. Savukârt, runâjot par TV un radio sektoru, reklâmu apjomam pçdçjo gadu laikâ ir pat tendence samazinâties. Ievçrojami pieaugot reklâmas apmçriem digitâlajâ vidç, turpinâs naudas aizplûðana uz ârzemçs reìistrçtajiem interneta resursiem. Ðie faktori vçl vairâk vâjina Latvijas informatîvâs telpas pretestîbas spçju kvalitatîva vietçjâ satura veidoðanâ un mazina viedokïu daudzveidîbu. Ðajâ situâcijâ nepiecieðami gan spçcîgi, neatkarîgi sabiedriskie mediji, gan komercmediji, kas veido Latvijas valsts un sabiedrîbas interesçm atbilstoðu saturu.
Lai nosargâtu Latvijas informatîvo telpu un saglabâtu viedokïu daudzveidîbu, jâsper drosmîgi un izðíiroði soïi. Kultûras ministrijas izstrâdâto Latvijas mediju politikas pamatnostâdòu 2016.-2020.gadam mçríis ir radît mediju darbîbai labvçlîgus apstâkïus, nodroðinot un attîstot mediju daudzveidîbu, pilnveidojot mediju nozares profesionâïu izglîtîbu, paaugstinot mediju vides kvalitâti un atbildîgumu, sekmçjot mediju pratîbas attîstîbu un veicinot indivîdam un sabiedrîbai droðu mediju vidi. Dokuments paredz NEPLP reorganizâciju, Mediju atbalsta fonda un Mediju ombuda izveidi, aizliegumu paðvaldîbâm un citiem publisku personu finansçtiem vai pilnîgâ vai daïçjâ kontrolç esoðiem medijiem un komunikâcijas kanâliem veikt komercdarbîbu reklâmas tirgû, kâ arî sabiedrisko mediju izieðanu no komerciâlâs reklâmas tirgus. Igaunijâ sabiedriskie mediji komercreklâmas tirgû nedarbojas jau 10 gadus, bet Lietuvâ – kopð pagâjuðâ gada sâkuma.
Saprotot valsts budþeta ierobeþotâs iespçjas, Latvijas Raidorganizâciju asociâcija atbalsta sabiedrisko mediju izieðanu no reklâmas tirgus 3 gadu laikâ, vispirms to attiecinot uz reklâmas klipiem LTV un LR, pakâpeniski samazinot tiem atïauto raidlaiku un paralçli izlemjot par sponsorçðanas un citu reklâmas produktu modeli sabiedriskajos medijos.
LTV un LR ienâkumi no reklâmas klipiem veido 4,03 milj. eiro (skat. gada pârskatus par 2014. gadu, attiecîgi 2,7 milj. eiro un 1,33 milj. eiro). Pakâpeniski atsakoties no ðiem reklâmas produktiem trîs gadu laikâ, kompensâcijai nepiecieðami aptuveni 1,3 milj. eiro gadâ. Tas ir minimâli nepiecieðamais papildu finansçjums no valsts budþeta, kas ìeopolitisko apdraudçjumu laikmetâ saglabâtu kvalitatîvus sabiedriskos medijus un saglabât viedokïu daþâdîbu Latvijas mediju telpâ.
Uzskatâm, ka sabiedriskie mediji un komercmediji nav konkurenti, bet sabiedrotie, jo gan vieniem, gan otriem bûtiska ir þurnâlistikas kvalitâte, zinoða un prasîga auditorija, un ir pienâcis pçdçjais brîdis valstij ðâdus apstâkïus radît. Jo mazâk kvalitatîvu vietçjo saturu spçj piedâvât Latvijas mediji, jo vairâk cilvçku skatâs ârzemju TV programmas, un mçs visi esam zaudçtâji, tâ kâ samazinâs iespçja uzrunât Latvijas auditoriju. Protams, komercmediju mçríis ir rûpçties par ienâkumiem, taèu ietaupît uz izdevumu rçíina, piemçram, pârraidot Latîòamerikas seriâlus, ðajâ gadîjumâ ir stratçìiski ïoti tuvredzîgi. Stratçìiski pareizi ir cînîties par savu skatîtâju, piedâvâjot tam pçc iespçjas kvalitatîvâku un saistoðâku paðu veidoto saturu.
Papildu ieòçmumi no reklâmas tirgus komercmedijiem nepiecieðami oriìinâlraidîjumu, tostarp ziòu un sabiedriski politisko informatîvo raidîjumu veidoðanai. Viena stunda Latîòamerikas vai Krievijas seriâlu izmaksâ tikai pâris simtu eiro, kurpretim ziòu raidîjums stundâ izmaksâ tuvu 5000 eiro. Stagnçjoðie TV un radio reklâmas tirgus ienâkumi neïauj elektroniskajiem komercmedijiem saglabât oriìinâlraidîjumu apjomu lîdzðinçjâ apjomâ.
Ja sabiedriskajiem medijiem vairs nevajadzçs koncentrçties uz naudas pelnîðanu, tie varçs pilnîbâ pievçrsties savas galvenâs misijas realizçðanai – kalpoðanu sabiedrîbas interesçm, informçjot, izglîtojot un tikai tad – izklaidçjot. Igaunijâ izklaides saturs sabiedriskajâ TV veido tikai 15%, kamçr LTV tas pârsniedz 25%. Pârâk liela komercializâcija sabiedriskajiem medijiem neïauj pilnîbâ koncentrçties uz izcilîbu un bût þurnâlistikas un satura kvalitâtes paraugam pârçjiem medijiem. To, ka sabiedrîba vçlas sabiedrisko medijus bez komercreklâmâm, apliecina arî SKDS aptauja - 76% iedzîvotâju uzskata, ka komerciâlo reklâmu apjoms sabiedriskajos medijos ir jâsamazina.
Konkurences padome jau vairâkus gadus ir paudusi konsekventu viedokli par to, ka sabiedrisko mediju un paðvaldîbu dotçto izdevumu atraðanâs reklâmas tirgû kropïo konkurenci. Attiecîgus aizvadîtâ gada nogalç atzinumus Konkurences padome ir paudusi gan attiecîbâ uz komercreklâmu izvietoðanu sabiedrisko mediju portâlâ www.lsm.lv, gan attiecîbâ uz paðvaldîbu sponsorçtajiem izdevumiem, norâdot, ka paðvaldîbu iejaukðanâs mediju (plaðsaziòas lîdzekïu) tirgû var apdraudçt mediju ienâkumu gûðanas iespçjas un ilgtspçju, jo finansçjums no paðvaldîbas budþeta tos nostâda izdevîgâkâ stâvoklî nekâ privâtos, tâdçjâdi negatîvi ietekmçjot konkurenci.
Spilgts konkurences kropïoðanas piemçrs ir Radio 5 jeb pieci.lv izveide 2014.gadâ, izðíieþot apjomîgu valsts budþeta finansçjumu (763 000 eiro gadâ) un radot papildu konkurenci tirgus segmentâ, kurâ veiksmîgi un efektîvi darbojas privâtie radio. TNS dati liecina, ka Radio 5 galvenâ mçríauditorija ir ekonomiski aktîvie cilvçki vecumâ no 25-34 gadiem (38%), 35-54 (32%) un cilvçki vecumâ virs 55 (5,6%), bet sâkotnçji solîtâ mçríauditorija – jaunieði vecumâ lîdz 24 gadiem - veido mazâk par ceturto daïu jeb tikai 23,8%.
Latvijas Raidorganizâciju asociâcija ir pârliecinâta, ka politiíi pieòems lçmumu, lai Latvijâ nostiprinâtos spçcîgi un neatkarîgi sabiedriskie mediji, kâ arî valsts interesçm atbalstoði komercmediji.
